dramaturģijas un dzīves mācību darbnīcā (es tādu apmeklēju, jā) brīžiem šķiet, ka no mana laifstōrija sanāktu kādas trīs labas filmas un viens snogšibaķeļnijs viencēliens, bet dažbrīd nekā. un kaut arī mēs tur pa visiem izšķetinam analizējamā materiāla dzīpariņus - ko stāsta vārdi, un ko stāsta darbības - man vienalga iebliež tēvoča vaņas waily waily gauduļošana (jau citēta) un soņas vaimanas šīs te, brīvā atstāstā:
- es esmu tik neglīta.
- nu... tev ir skaisti mati.
- neglītām meitenēm vienmēr uzslavē atsevišķas detaļas.

lūk, man vienmēr ir teikuši, ka man ir skaistas acis.