kamēr vien pa vīkendiem dauzos apkārt, brokastīs dzeru šampanieti un ēdu zemenes, zvilnu pludmalē un mēģinu nodzert pati sevi zem galda (jo ir galds!), man ir pavisam paralēli tas, ka cibas darba laiks arvien vairāk velk uz ninetofive darba dienās.

šodien esmu atpazīstama pēc vāji špaktelēta sivēnrozā nosvilināta purniņa, zilumainiem ceļgaliem un kazenāju noskrāpētām kājām, kā arī viegla idiota smaida un kvēlas vēlmes pusdienlaikā iet tepat parciņā spēlēt surru. anyone?