jā, atbilstoši visām aizdomām man iet tieši tik labi un aizraujoši, lai nebūtu laika un jaudas to pierakstīt. bet es labprāt vēlos atskaitīties. tātad uz ātru roku atmiņa izdod dažas detaļas:

gulēt akmeņu kaudzē ir sasodīti ērti, ja tas ir aizvējā un piesaulītē. un labi, ka mums šajā pilsētā, kurā aizliegts ir jau gandrīz viss, ir tāda vieta, kur tādas nodarbes neizraisa ne mazākās aizdomas. gulšņā kaut visu dienu, parciņā tā nevarētu.

tad vēl mana viešņa no vācijas (esam dzimušas gandrīz vienlaicīgi, ja tā labi piedomā) ir dabūjusi pilnu čilauta komplektu inda rigastyle - tas nozīmē ne vairāk ne mazāk kā neplānotas, bet pamatīgas ekskursijas pa supermārketiem, pseidotalkas (īstajā vārdā dēvētas par nevaldāmajiem piknikiem) andrejsalā katru dienu un ilgi, garu pastaigu pa saulkrastu piejūru un sarunu noklausīšanos latviski, jo nekādi vislabākie nodomi un desas nevar piedabūt mani un manus burvīgos draugus konversēt pa pieklājīgo, lai visi saprot.

beidzās spēks arī rakstīt. ar labu nakti, zvēruļi.