vakar vakarā tā pirms vienpadsmitiem minos uz pilsētu, no dzelzceļa muzeja uz lādējamās stāvvietas krūmiņiem pāri ielai atjoņoja kāds no tiem zebiekstveidīgajiem, bet neierasti īsu rumpi un ļoti tumšas krāsas
šovakar zaķusalā, kad ar usni gājām no pirts lekt daugavā, mums (vai drīzāk tomēr laipai) garām nopeldēja bebrs
pēc tam īsi pēc pusnakts braucu mājās pa mūkusalas ielu, pie apgriešanās spota pretī bibliotēkai kādu gabaliņu man priekšā izļepatoja prāvs zaķis un pa ielas vidu aizjoza augšā uz tiltu
pārbraukusi mājās, vispirmām kārtām nočekoju, vai eži jau pilnā sparā nejandalē pa dārzu
nejandalē, bet arī nedomāju, ka viņi vēl guļ, vnk nesatiku