runājot par daudzdimensiju risku novērtēšanu, kas tagad ir mūsu ikdiena
(to rakstu, uz kura bāzes šis ir, jūs jau visi redzējāt feisbukos utml internetos, bet katram gadījumam vēlreiz, kas par zvēru ir viral exposure un ko tas visos gadalaikos ēd)
top 3 lietas, ko es gribu darīt, bet pagaidām šķiet pārāk riskantas, jo ilgi jāelpo vienā telpā ar citu cilvēku vai pat vairākiem:
- iet vingrot
- iet autoskolā uz braukšanām
- iet frizēties
starp citu, tā kā piemēram exposure notification appi (kurš mums būs nu jau cerams tuvāko dienu laikā, release pending in app store, esmu kapājusi divas nedēļas bez brīvdienām) risku sāk uzskaitīt no 15 minūtēm, es uzskatu par pieņemamu pie frizieres iejozt uz 10 minūtēm, lai nodzītu deniņus un nolīdzinātu čolku, bet krāsošanai vajadzīgās ~2h ir no-go, lai gan mums pat ir plāns, kā manu quite high maintenance frizūru uztaisīt lower maintenance vienā sesijā
un vēl starp citu, vingrotuve tikai no pagājušās nedēļas ir atsākusi nodarbības, un aizvērās pirms visiem citiem – piektdienā trīspadsmitajā (martā, pirms miļōns gadiem) izsludināja ārkārtas situāciju, pulcēties drīkstēja 50 cilvēki, sestdienā es piesardzīgi aizgāju uz nodarbību, svētdienā neaizgāju, pirmdienā sešpadsmitajā jau bija pieņemts lēmums vērties ciet pavisam, kārtu agrāk par visiem citiem
tikmēr internetos cilvēki pelnīti apņirdza citas vingrotuves soctīklos sarakstītos "skolotāja" tekstus par to, kāds sūds ir vīruss, cik ļoti viņa nav, nu visa šitā klasika – un man ir žēl, ka tas ir tas, kas masās veido priekšstatu par jogu
un vēl starp citu, visa mana dzīve ir starp citu