vakar ar cehā izsūktu dvēseli un stāvoklī pieslieniet-mani-stūrī gāju cauri kaņepei, un tur kāds zēns uz klavierēm spēlēja music for airports, nekā skaistāka nevar būt
pēc tam cienīgi lēnīgi līgojoties pār tiltu ar 4 kg pārtikas tarbu vienā plecā apcerēju savu neapmierinātību ar šo līdzsvara trūkumu dzīvē, un tad man pretī brauca kungs uz velo un ar kontrabasu, nokaunējos par savu neapmierinātību
bet kvīkendā, kvīkendā mēs bijām kuldīgā
kuldīga, tas vienmēr ir brīnišķīgi
kamēr visi zolīdie festivālētāji bija ratniekos un nezolīdie liepājā, kuldīgā bija visa māksla vienā kvīkendā, un es veikli un pilnīgi neplānoti sagāju lmc vasarskolā
it kā bijām tik tuvu deerhoof, bet tuvāk tomēr netikām
vispār plāns bija tāds, ka es braucu uz kuldīgu izlaist ar edža supu, bet kicīts brauc gulēt
protams, pēc vērienīgi nopļēkurētas nakts no rīta pamostos mājās viena, džeki ir aizbraukuši supot, bet es guļu
pēc veļīka pavēles gājām peldēties rukšu rumbā, tur ir tik labi, nekad nav cilvēku, un no turienes arī nevar redzēt pārbāzto lielo rumbu, esi visā lielajā ventā pie tilta viens pats
un milzīgs prieks, ka beidzot kuldīgā ir normāls hipsteru naitlaifs, ne tikai stenders un klondaika, turklāt tik tuvu mājām un ar tik labu gaumi dzērienos un kafijā
bet tā – mūžīgs ir tikai darbs, te nu mēs atkal esam, nekā jauna šai dziesmu grāmatā