ar visu to, cik piesardzīgi es izturos pret pavasara sludināšanu pirms marta beigām
(tie, kuriem ir kādi īpaši datumi martā, labi zina, ka tajos faktiski vienmēr ir sniegs, pat ja tās ir marta beigas)
man tomēr ir viens maziņš pavasara vēstnesītis
viņš ir balts un pūkains, un viņu sauc rita
rita, kura tiklīdz pēc pārvākšanās ierubījās konceptā "āra dzīve", vasarā ik dienu pavadīja kaimiņu šrotā, no rīta uz darbu, vakarā mājās
rita, kura kategoriski atteicās iet ārā, tiklīdz tur kļuva vēss un slapjš un polārās mitrenes sāka atplaukt
šodien viņa pieprasīja, lai atveru viņai logu, un nevis lai tikai pasēdētu uz palodzes un paošņātu āra gaisu, bet brīvprātīgi izietu ārā, turklāt uz veselām desmit minūtēm!