kas man nemērā patīk šajā festivālā – pilnīgi nevienu neinteresē, vai tev gadījumā nav līdzi pudelīte kandžas
nevienā no pasākuma vietām, un to vietu ir daudz, un viņas ir ļoti, ļoti dažādas un pa visu pilsētu izkaisītas
galvenais venjū ir koncertzāļu multiplekss ar reāli kruta izolētām zālēm, viss ļoti funkcionāls un galīgi nekādas iedomības un arī nekādu ārišķību izskata ziņā, reāli ne pēc kā neizskatās, bet tas nav svarīgi, ka tik labi skan un visur var kruta tikt un visu redzēt, un tur ir arī pasaulē mīlīgākie apsargi, kuri pēdējos apmeklētājus trenc ārā smiedamies un dancodami, nu un uz visu līdzatnesto kandžu un narkotikām vēlīgi noskatās
vēl ir tādi venjūzi kā hipsterīga ēdamzāle ar atkal jau reāli kruta izolētu zāli aiz tās, ir klubs aiz dzelzceļa, ir pat farmakoloģijas fakultātes auditorija, tā vispār bija ļoti kruta, tur spēlēja okjunga lī, kuru jūs redzējāt skaņumežā, bet mēs, kā parasti, nokavējām, nu un tai auditorijā uz uzstāšanās sākumu bija precīzi 20 cilvēki, no kuriem viens skaņotājs un viena pati okjunga, un skaņotājs visiem iznēsāja ābolus un gurķus, vēlāk atnāca vēl daži desmiti skatītāju un arī pats maikls gira, kurš kūrē pusi festivāla un šovakar pašapmierināsies uz skatuves, un prasīja vēl, bet okjunga viņam teica ohai un nē
vēl ir baznīcas un whatnot, un daudzās vietās pasākumi notiek tikai vienu dienu no četrām, festivāls pa visu pilsētu, un pilsēta ir jauka, to es jau laikam teicu
koncertu hailaits vakar – trans am, viņi ir lapočkas, basists joprojām owno visas meitenes desmit jūdžu rādiusā, tikai tagad es par viņu intīmo dzīvi zinu visādas pikantas detaļas, jo pa šiem septiņiem gadiem kopš iepriekšējās reizes mūsu dzīvē ir ienākusi pilnīgi trakā amerikāņu stjuarte caca bundziniece, kura ir pārkniebusi visu scēnu krustu šķērsu un piegādā lulzus tā ka maz neliekas