jūs jau pamanījāt, ka islandē nav interneta? :)
mums ir nejauši izsniegts pasaulē mazākais džips, mīļi saukts par superdžipu (te jāpiezīmē, ka superdžips izskatās apmēram šādi, kamēr mūsu wobblymobīlis - šādi, viņā pietiek vietas vienai mugursomai un nevienam stopotājam)
(starp citu, dārgie savulaik rīgas budžetā strādājušie, aiz kam pasaulē mazākā hjundaja vietā īrniekus upgreidot uz pasaulē mazāko džipu? un apgalvot, ka there's no catch?)
esam pavadījuši pāris dienas štābiņā mazliet uz austrumiem no saules reikjavīkas, zelta riņķa viducī, ar dziedošu suni, surikātkaķi, pirtiņu un karsto baļļu pagalmā (pēdējā izraisa atkarību, citur ir ļoti dīvaini, ka nevar vakarā mājās pārbraucot uzreiz iepļuknīties čēesnt grādos)
štābiņa saimnieks mūs sauc par relaksētākajiem viesiem, kādus štābiņš ir uzņēmis, bet kā lai neiet diendusā pēc tik grandiozām brokastīm ik dienu, un kur mums jāskrien, ja pats labākais izrādās atrodams starp un ārpus zelta tūristu spotiem
tā ja, tuvējo zelta programmu nācās dalīt uz divām dienām, jo, piemēram, apbraukt apkārt þingvellirezeram nav nemaz tik viegli - aiz katra līkuma ir cits skats, un plaši atvāzto knābi izdevās aizvērt varbūt pašā vakarā, brauciet turp, tur ir neenormāli skaisti, vienīgi nomanslandē starp kontinentu tektoniskajām plātnēm dūšīgi iepūš, var izpūst no rokām pusdienu maizītes, aiz kam arī tas altings savācās aizā starp klintīm, kādi viltnieki
visiem geizeriem un zelta un cita ūdens kritumiem pogas izknāba pareizs čujs piestāt nekurienē pie baltas upes melnās klintīs (taču praktiskajam latvietim jāpiezīmē, ka pie gullfoša kafejnīcā var dabūt brīnišķīgu jērzupu ar refillu, kas overpraisēto tūristpārtiku magically pārvērš saprātīgā pirkumā, ar katru jaunu bļodiņu arvien saprātīgākā)
( par balto upi melnās klintīs lai runā bilde )
visa pārējā kim jong il looking at things fotovirkne citviet internetēs, bet vienbrīd tālāk uz austrumiem aprāvās ne tikai elpa, bet arī fotojauda, jo mērogs jau ir tāds, ka ne vārdos izstāstīt, ne dziesmā apdziedāt, un kameras tver tikai plakanu pošļaķinu
šīvakara štābiņš ir tikai kilometrus 400 tālāk, bet ceļā līdz šejienei esam pabijuši uz kādām 3 pilnīgi dažādām planētām, nosacīti saucamām par nippleheimu, "te nekā nav ciktāl skatiens sniedzas, un sniedzas viņš tāāālu" un "kas tas, ledājs vai mākonis vai debesis?"
štābiņā (pa točiņas logu) varētu redzēt islandes augstāko kalnu, ja vien viņš nebūtu tik augsts, ka nemaz nevar redzēt