braukājos pa dzīvokli ar ričuku, kaķi neizpratnē.

o, iņķeresņeņko, jautājumu un atbilžu kladītē mani ir apmeklējis kaut kāds psiholoģiskais trollis.
zināmā mērā par pasivitāti ir taisnība, jo es dzīvē neuzstādu Mērķus un Izaicinājumus, vienkārši eju tur, kur vēji aiznes. bet arī neeju tur, kur man negribas. taču man ir tāda aizdoma, ka ne jau to trollis ir domājis, vienkārši ķēris uz muļķi.
vispār man ar personīgo paštēlu viss ir kārtībā, visatļautība cibā (interesanti, kas tas ir?) mani negrauž, personas (sic!) dalīšanās arī. bet drošības pēc - jūs esat manai personai (personai!) novērojuši dalīšanos?

bet ja par skaisto dzīvē, tad:
beidzot izvedu ielās savu jauno skaistuli uz diviem riteņiem.
uz veloceliņa manā maršrutā ir tikai viena vieta, kur netīrīta sniega dēļ jāsvempjas uz trotuāra, un tas ir pie igaunijas vēstniecības, kur parasti parkojas autiņi virsū veloceliņam, tā ka progress ir manāms. a tā vispār visi tādi smaidīgi un laipni un palaiž garām. visā braukalēšanā trāpījās tikai viens uzpūtīgs eksemplārs, kurš milzīgā spīdīgā auto stāvēja šķērsām veloceliņam un nekādi nereaģēja uz mājieniem pabraukt uz priekšu vai atpakaļ. nepārprotami no tiem, kuri arī bērnu smilškastē mierīgi var iestūrēt noparkoties un nesaprast, kas tiem mirstīgajiem nepatīk.
vienā vārdā - progress. pavasaris. ļuboffj.

breaking news no psiholoģiskā troļļa:
http://ask.fm/rasbainieks/answer/8801697
a ko jūs domājat par divām dzīvēm - cibā aktīvo un muldamo, irlā pasīvo un mazrunīgo? reku trollis jūs visus ir par resniem nosaucis, ja.

kas man šodien visvairāk patika:
tas, ka pie uzņēmumu reģistra ir foršais pamatīgais velostatīvs.
visi stīviem un nopietniem ģīmjiem stumdās pa ielu un parkingplaci, meklēdami, kur piemest auto. bet tu viss tāds svilpodams pieripinies, pieslēdz divriteņoto draugu un palēkdamies cilpo pēc papīriem.