tāks, es jau ceturto dienu adaptējos vietējiem termoapstākļiem izkļučiķeļno iekštelpās vai uzsildītā automobilī, kā arī īsos pārskrējienos no viena uz otru.
tāpēc tagad beidzot speršu pirmos bailīgos drosmīgos soļus ārpasaulē, līkumā pa rajonu. jāiepazīst ienaidnieks, pirms rīt dodos visu dienu pavadīt svaigā gaisā (svaigā gaisā, ha!)
jūs smiesieties, bet mani uzvarēja veselais saprāts, tāpēc braukšu ar ričuku. ibo tādējādi ārpasaulē pavadāmais laiks būs kudī mazāks, nekā tenterējot kājām un lēni ģībstot aiz aukstuma. noziest purniņu ar biezo taukaino kaņepju krēmu, lai nelaiķe būtu ar skaistu un nesaplaisājušu vaigu, check. nospert draudziņam biezos velocimdus, check. atvadīties no freidlistes, janukas, check.
un iedomājieties, tas viss - pāris kg kartupeļu dēļ!

nu ko es varu teikt, ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas. es nezinu, kā ir tur ārā staigāt kājām, drošvien ne pārāk patīkami, bet ar ričuku samoje to. īpaši, ja uz 2 riteņiem vispār nav braukts kādas nedēļas divas. kā iekiko endorfīniņi, tā aiziet jūriņā sārtiem vaigiem un laimē atieztiem zobiem.
vienīgi jāpamācās no jauna pareizi elpot. a to kā novīlē pa nometņu ielas iebraukto sliedi, mūkot no autiņiem, lai nebūtu jābrauc malā sniega kalnos lai palaistu garām, tā pēc tam neatelsties.

ja kāds bij saziepējies rīt kalnciema tirdziņā nu tik iet un pirkt tadžinus sev un dāvanām, tad ņemiet vērā, ka tadžini tomēr būs tikai berga bazārā, kalnciema tirdziņā nē.