rasbainieciņš ir mājupceļā drusku nomierinājies un nu jau spēj uzrakstīt ko vairāk par OMGOMGOMFGOMFG

tātad, ja jūs kāds vēl gadījumā neesat ievērojuši, šodien vienīgie cienījamie pusfinālu dalībnieki, barsa ļuboffj, spēles pēdējā minūtē salika nīstamāko futbolklubu ever. mēs bijām to pelnījuši - pēc kuslas bumbas dzenāšanas pielijušās priedītēs un pusotras stundas nīkšanas krogā ar regulāriem paziņojumiem (no manas nīgrās puses) 'dabļe es tūlīt iešu mājās', pēc bezkaunīgas bobenes esjēna kontā, pēc sen neredzēti idiotiskiem izgājieniem no tiesneša puses (ceru, ka trubā tūliņ jau varēs paskatīties, kā drogba tēloja sliktāko itāli ever un neticamā veidā dabūja abidālam sarkano) deviņdesmitfakintrešajā minūtē injesta did it, ļuboffj foreva!

un tagad jūs lūdzu iedomājieties, kāda man ir škrobe par to, ka finālspēles laikā, kad barsa ļuboffj atņems kausu otrajam nīstamākajam futbolklubam ever, es sēdēšu ne ta lidmašīnā, ne ta vilcienā. UZ BARSU. mēs, lūdzu, gribēsim nosvinēt.

tā meitene smilšainās treniņbiksēs un no somas vīdošu futbolbumbu, kas ap pusnakti gāja pa čakmarijas ielu un smējās, skatoties debesīs, biju es. to sauc par laimītes ķīmiju.

on mornings like this gribas pie krimas rožu tējas arī bulciņas no bulanžērijas, kas būtu tepat lejā, kur tās tukšās veikala telpas. milkija konditoreja, vai antuanetes kūkas, vai vislabāk abi.

pagančegs te operatīvi salicis visādas traki skaistas bildes no tripa pa us of a, tad nu man arī ir iedvesma ielikt vismaz vienu no š.g. 1.janvāra, par to kā nevajag taisīt logo:

( skērserviss )