zuzanna te pacēla rubaju jautājumu.
kad man bija gadi 15, manējā bija tā, kurai numurs astoņi dots.
( VIII )nav brīnums, ka literatūras skolotājai atkārās žoklis, kad es šito ne no šā ne no tā nocitēju stundā.
pieņemoties prātiņā un izejot no īmōkida stadijas, kā manējā ir stabili nogruntējusies sešdesmit devītā.
( LXIX )uz vecumdienām vajadzētu atgriezties pie astotās un skandēt to mazbērniem īmōkidiem.