zildzelteni krustotās valsts krastos viss ir labi. lidostu bodes vārās uz iekavētiem reisiem. kamēr kavējās ļotene, aizgāju pēc vēl vienām smaržām. puiku, tās man labāk patīk. no rīgas riebīgā lietus ielidojām rozā mākoņos un molten metal jebšu liquid gold krāsas saulrietā un skaidrās zvaigžņotās debesīs.

izmitināti esam lielpilsētas nomalē mājā kalna galā, kur stirnas noēd puķdobes, un aļņi nograuž ķiršiem zarus. silda kamīns un balzams, tv rāda latviešu kanālu veselu vienu. reklāmas, kā parasti, skatos ar interesi. izbraukt no mājām ir kā atgriezties.

šīvakara retoriskais: vai tiešām man bija jābrauc tādu gaisa gabalu pāri jūriņai, lai pa kādu no krievu tv kanāliem noskatītos dokfilmu par video bumu padsavienībā ar paša leģendārā "šol dvuhtisjačnij god, eta bila plaņeta aļfa centavr" balss-no-poda dalību?

vot no šitā var apraudāties, jeibogu. neatšķaidīts aizkustinājums.

jūzerpikču flešmobs ir vecs kā pasaule. ja interesē, referēšu ka es jūs uz reiz jau paskaidroto. tas jau nekas, ka kopš tiem laikiem man vēl 14 ir nākušas klāt.

un vispār, šis cirslis ir brīvdienās un ir aizņemts ar rūpēm par citiem ciršļiem. par to varēsiet lasīt citos žurnāļos.