viss sākās pavisam nevainīgi. šovakar maršrutā andrejosta - tirdzniecības osta testēju visus ričukus, ar kuriem man deva braukt. tādi bija trīs - labi pazīstamā skaistule kruizere betija, aista tipa bet citzemju ražojuma saliekamais (par kuru es biju stāvā sajūsmā un klaigāju "tieši tādu man vajag!") un parasts meiteņu piegriezuma mauntinbaiks, rūpīgi jāts un triekts septiņus gadus, toties tikko mainītām bremzēm. ballīte beidzās ar to, ka pēdējo no viņiem arī nejauši atpirku no saimnieces par simbolisku samaksu. saimniece aizbrauca mājās ar taksi, es ar savu jauno riteni. lielisks iesākuma ričuks tādam rasbainieciņam, kuram pirmais un pēdējais ričuks ir piederējis pirms divdesmit ar astīti gadiem, un vārdā škoļņiks.

tagad visi draudzīgi paceļam rokas gaisā un iesaucamies "wiiiiiiiiiiiiiiiii!"

lepno saliekamo pirkšu pavasarī. atgādiniet. bet rīt testēšu maršrutu mājas - darbs.

vēl kāda smieklīga detaļa par ričuka iegādi: neplānotais pirkums (ā, vot, pieleca, šito tad arī sauc par impulsīvo šopingu!) notika pēc tam, kad saimniece sāka gausties, ka nevar vien sagaidīt, kad beidzot to ričuku viņai nospers, lai varētu iet pirkt jaunu. es vispirms piedāvājos nospert, tad nopirkt, lai to varētu nospert jau no manis. un nopirku ar.

sakarā ar priecīgo metamorforzi "no divām kājām uz diviem riteņiem" sākšu tagad uzdot daudz visādu muļķīgu jautājumu. iesākumam polls par to, cik ilgs laiks paiet, līdz ieraugot riteni tai pašā vietā, kur tas ticis pieslēgts pirms x stundām/minūtēm, patīkamā pārsteiguma sajūtu "viš te vēl ir!" nomaina rutīna "tā taču tam arī jābūt":

Poll #12605
Open to: All, results viewable to: All

atbildes brīvā formā insertējam šeit

aizminos pie mammas, un mēs kopīgi noskatījāmies, kā man.utd. sadod iekšā čelsijai un savāc community shield (ex charity shield). vandersārs izvilka visas (3) pendeles, žeņiaļ! tāda lūk mātes un meitas diena.