vīkenda soundtrack bija jūras šalkoņa, upītes burbuļošana un ugunskura svilpošana. tas viss reizē, un vēl mazliet čāpstināšanas. pa skaisto.

saku godīgi, man ir grūtības ar atgriešanos un ierakstīšanos civilizācijā.

jōrz trūlī, meža mežonis.

ja hujeju, dorogaja redakcija. gaišā dienas laikā uz visfeinākās gājēju pārbrauktuves rīgā (which is garā platā pie laimas pulksteņa) stāv satiksmes regulētājs, kurš brīžam uzdodas par inspektoru, tad atkal par regulētāju, tad atkal par inspektoru, laikam pats nesaprot, kas viš tāds par putnu, un lūk šis putns neļauj gājējiem šķērsot pārbrauktuvi, toties ar nemitīgu skaļu svilpšanu un izteiksmīgu vēcināšanos ar vāverasti mudina pirms pārbrauktuves pieklājīgi piestājušos auto pist uz priekšu ātrāk, it kā tur nezin kāds korķis veidotos no 3 automobiļiem.

Sex is hereditary. If your parents never had it, chances are you won’t either.

(pie svenkšķa garš saraksts ar mērfija seksa (vai seksa mērfija?) likumiem.