šorīt es divas reizes smējos kā kutināta. pirmoreiz, kad atcerējos to, ka okupanti viesi no krievijas vakarnakt man uzdāvāja īstus vāļinkus. otrreiz, kad ieraudzīju bildes, ko sabildēju no dējēja kanceles, kamēr spēlēju diseni. alternative.lv riņķadancis™ un zēni apenēs un uzsietos krekliņos, vareni. mans pēdējais pasākums vēstures annālēs ieiet kā izdevies.

viens no vakardienas deju grīdas hītiem, speciāli zuzannai (un, protams, arī visiem pārējiem interesentiem).

tas ir kino видели ночь zdob si zdub izpildījumā. garā versija, kuru es griežu disenēs. kinoprovju izlasē (tribute to kino) ir īsā versija, bez spriedzes momenta beigās.

priecīgas pļaskas!

pārlasīju visus savus pukstus, kuros kaut kas minēts par iemīlēšanos (biežāk) vai mīlestību (retāk, man ir paniskas bailes no šī vārda. vismaz skaidrā esot) un vēlreiz secināju, ka visi mani secinājumi ir pareizi.