kad es braucu uz rīgu, tas vienmēr sanāk vīkends, neskatoties uz to, kādas dienas rāda kalendārs. šopirmdien un otrdien bija viens sasodīti laimīgs vīkends. paldies visiem tiem, kas pie tā vainīgi.

dzīvoklis, lai, atradās. vēl tikai jāatrod piedzīvotāju. vai lielo naudas lādi. vai abus.

zajebis vārds - blogathon. nu un kā lai es viņu tagad tulkoju?

viena no manām mīļākajām ņinas sīmanes dziesmām ir the other woman. (ja kāds nav dzirdējis, tad jums, lūk, šurp). pat bez komentāriem par to, cik ļoti pzdc ir to tā izstāstīt.

the other woman keeps fresh-cut flowers in each room. jaunajās mājās tā darīšu. varbūt būšu atradusi sev jaunu lomu. vecā jau krietni padilusi.

yungster. and freudster.

no neizmērojami lielas mīlestības var sanākt tikai neizmērojami liels naids.

baigā modes lieta tagad malu malās publicēt raksteļus no sērijas "bērnu drošība internetā". pieņemu, ka visi tulkošanas kantori ar tādas ievirzes materiāliem ir vienkārši appludināti. man, piemēram, gandrīz neko citu nepiedāvā tulkot. or is it just my luck..

pēc pirmajām divām graņonkām priedeskrusta merlō ir strauji paaugstinājies manas visnotaļ baltās un pūkainās personas sabužinājumības koeficients. vai nu jāiet uzmākties ar sabužināšanos pie visiem tiem, kas skapī onlainā (atskaitot kaimiņu, kurš mani pa kluso lasa, un es to zinu), vai jāatmet ar ķepu darbam un jāsāk skatīties edijs izards.

ja es kādreiz sadomātu nodoties prozas rakstīšanai, mans žanrs būtu ofensīvais reālisms.