atvadās no londonas trāpīju uz citu bārmeni tai pašā kokteiļbārā, tam saidkārs nebija nekas jauns (beidzot! tieši to es gribēju pierādīt!), un vēl viņš mani pierunāja uz vienu nakti parīzē (nē, tas nav tas, ko jūs padomājāt, tas ir desertīgs kokteilis ar atraitnīšu ziediem)
tad mēs izdzērām melno caurumu un arī viesnīcas numurus, slepenais kods ir "there's no wine in my room", un tā nu mēs dzeram to vīnu, kura nav, nu un tad pēc kāda laika viņa tiešām nav
paģiras mani pamodināja kaut kur virs vācijas 1300 (vai 10300?) metru augstumā
un kicīts sagaidīja mājās ar pankūkām un lucavsalas ābolu zapti