tajā pilsētā, kurā es dzīvoju, vasaras vakarā mājupceļā var pasēdēt uz trepītēm, kuras beidzas upē, pasēdēt vēl citur pilnīgi neapmeklētā smilšu pludmalē ar soliņiem, strīpainiem ģērbkambariem un ūdeni siltu kā vannā, un vēl izmest līkumu pa slēgtu promenādi, kuras industriālajos krastos tiek izpildīts apdullinoši skaļš varžu koncerts (lūdzu, cienājieties ar businesa ideju - ūdens safari rīgas upēs un kanālos, programmā bebru svaigēšanas darbnīca un varžu kora meistarklase, apmeklētājiem obligāts dresskods - safari kostīmi un cepures)
un tas viss lēnā desmit minūšu velobraucienā no, es atvainojos, pilsētas sirds
nu un mājās kāpņutelpā ap pulksten vieniem darbdienas vakarā:



vienīgi ar vakariņošanas iespējām ap pusnakti varēja būt labāk tajā pilsētā, kurā es dzīvoju