|
Nov. 20th, 2012|01:49 am |
pie tā, ka mana dvēsele vēl kādu nedēļu ir pilnībā pārdota korporācijai, esmu samērā pieradusi viss laiks, kad kaut kur jāiet un kaut ko jādara, tiek azartiski nopizģīts korporācijai zobārsts - stunda nopizģīta, grāmatvedis - stunda nopizģīta, un tā tālāk brīvdienās vismaz var mierīgi pastrādāt, pārējie ir tik labiņi, ka liek mieru vienīgais rūgtumiņš, ka skrējiens pēc haļavnijiem opiātiem visas trīs dienas karājās deguna galā, bet tā arī palika nenopizģīts
|
|