kuļtprogramma arī bez pilsētas ballītes neparasti bieza tādam darbaļaužu kvīkendam. regejfestivāls ir ļooti dīvains, turklāt vesj takoj zasekrečenij, drošvien lai pasargdiesdža kāds neatnāktu tikai uz hedlaineriem. bet vakarā jeb hedlaineru laikā ir obligātais stokholmas sindroma apmeklējums. pilsētas ballīte manu dzīvi pagaidām ir ietekmējusi tikai satiksmē, kulminējot svētdienā-tirgusdienā ar tik biezi pieparkotu tirgus apkārtni, ka no mašīnas uz tirgu un atpakaļ jābrauc ar tramvaju. un pat tas izrādījās less exciting than expected. visas cerības uz salūtu, kura laiki gan dažādās vietās ir izsludināti dažādi. bet vispār dzīve grozās ap gaileņu kasti no tirgus un bazilika spaini no dārza, ballīte vai ne ballīte. un runā, ka tirgū parādoties arī aličas.