galda spēles valda pār rajonu jau trešo diennakti, šoreiz ar paplašinājumu "katana jaunmārupē". tagad mēs zinām, ka no mārupes līdz jaunmārupei nav gluži rukoj podaķ, bet jāizbrauc caur midlofnouvēru 8 km garumā. tas gabals gan ir ievērojami īsāks, ja dabū ar kādu paskrieties, lai arī daļa mūsu organizācijas pieturas pie uzskata, ka tā rīkoties neesot piedienīgi. (pft, skrieties ir forši, un tā ātrāk nonāk galā.) vismaz atpakaļ pusnaktī katrs brauca pēc sava iekšējā un ārējā tempa, līdz ar ko es aizplēsu pēc potes uz tuvāko slimnīcu (kas izrādījās lieki un atņēma man dārgo laiku), tad uz tālāko, un vienalga dabūju pa ausīm no māsiņas par vēlo nākšanu. un tomēr to trīs minūšu laikā, kamēr viņa rakstīja manus papīrus un dūra plecā adatu, māsiņa paspēja ievērojami atmaigt. tagad man atkal dažas dienas nedraud bailes no ūdens un putas pa muti (par to otro nezinu, bet pirmais esot reāla trakumsērgas pazīme pie cilvēkiem, kā vēsta milkija mamma).