man patīk cibā rakstīt pirms gulētiešanas, tad nu lai iet pirmais jāņu atčots jūsu freidlistē (simamura neskaitās, tā ir reportāža, ne atčots).

izrādās, vakardienas treniņnometne ar karkasones spēli mūs sagatavoja nevis ņiprai jāņunaktij ar riteņošanu apkārt, bet gan jāņu naktij karkasones zīmē. a viņa ir viltīga, tā karkasone. nu sanāk vakarā tai dārzā, nu uzspēlēs vienu, tad jau varēs kaut kur braukt. pēc dažām spēlēm, skat, jau ir satumsis. tātad var droši spēlēt līdz gaismiņai, un tad jau nu gan varēs kaut kur braukt. bet pa tam laikam kurš apmeklējamais pārreibis, kurš vienkārši dus.

vienīgais milkijs aktīvi uzprasījās tikt izņemts no ballītes un iesaistīts braukāšanā pulksten piecos no rīta. tad nu arī saņēma no manis praktisko āgenskalna ģeogrāfijas stundu, kas beidzās ne vairāk ne mazāk kā ar voluntieru pieteikuma uzrakstīšanu bērnunamam. jūs tikai nepadomājiet kaut ko baigi cēlu, tas ir tīri savtīgi. un varbūt viņiem tur mūs nemaz nevajag, pilns ar tādiem.