Atkal mācos angļu valodu. Jau kuro reizi mūžā! Bet kaut kāds progress tomēr ir. Pa drusciņai pa drusciņai bet lēnām pielīp arī pašiem cietpaurīgākajiem. ;)
Atkal mācos angļu valodu. Jau kuro reizi mūžā! Bet kaut kāds progress tomēr ir. Pa drusciņai pa drusciņai bet lēnām pielīp arī pašiem cietpaurīgākajiem. ;)
Man gribējās ierakstīt cibā, vienai cibītei adresētu, ne pārāk laipnu ierakstu, taču sapratu, ka man nebūs vēlme iesaistīties diskusijā par netīras veļas mazgāšanu, kura noteikti izceltos pēc tam.
Vienu gan es tomēr pateikšu!
Visi kuri mani aprunā aiz muguras tur arī paliek, jo tikmēr, kamēr viņi to dara, es viņiem esmu priekšā. :D
«Jūs bļaujat, ka krievi jūs okupē un ka skolas slēdz, bet paši emigrējat uz Angliju. Domājat, Latvija tukša paliks? Nē, jūsu vietu ieņems vai nu palikusie krievi, vai no kara bēgušie ukraiņi vai musulmaņi. Tā to Latviju jūs zaudēsiet, ja nedzīvosiet šeit un necīnīsieties par savu vietu zem saules.»
/http://nra.lv/latvija/elita-veidemane/2
Bet Jums jau tas visticamāk ir pie kājas...
Neskatoties uz aizmirsto mērces burciņu vakars bija negaidīti labs. Paldies Tev!
Cilvēks ir tāds interesants rupucis - tai vietā lai viņš priecātos par to, kas viņam ir, viņš besās par to, kā viņam nav.
Cehs.lv izdošot šovinistisku žurnālu "Viesturs".
Ilgi nebiju no rītiem vingrojis, bet šorīt pēc garākas pauzes pārspēju pats sevi.
Bija Padomju laiki, kad ziemas sākumā varēja nopirkt 5 pārus koka (finiera) slēpju par 15 rubļiem un tad visu ziemu pa vienai lauzt, līdz kamēr palika tikai viena slēpe bez pāra pavasaris bija jau klāt. Lamatiņas biju iemanījies 15-20-30 minūtēs pārskrūvēt no kārtējās salauztās slēpes pie nākošās jaunās.