Sveiciens kosmonautikas dienā!
Pirms 34. gadiem šajā datumā arī bija diezgan aizkavējies pavasaris, apmēram kā šogad, un mēs ar pāris draugiem skolas garajā starpbrīdī gājām uz ~50 metrus attālo jūru, lai braukātos uz ledus gabaliem. Nu tur pie krasta starp pirmajiem sēkļiem ūdens ir pietiekoši dziļš lai kūstošais ledus vairs nebalstītos uz grunts, bet pāri sēklim viņš vēl aizpeldēt netiek. Nu tad tādi sīkie atrod kā tikt uz ledus un ar gariem kokiem vai slēpju nūjām stumjoties spēlē plostniekus. Man protams "paveicās" un es novēlos. Pēc tam tāds slapjš un pilošs gāju atpakaļ uz skolu. Klases audzinātāja mani ieraudzījusi nekavējoties aizdzina mājās, taču tās 20-30 minūtes kuras pavadīju slapjajās drēbēs bija pilnīgi pietiekamas lai norautu pamatīgu plaušu karsoni. Nākošā reize kad tiku laukā bija mana dzimšanas diena. Pavasaris bija iesācies pilnā sparā. Visapkārt bija daudz zaļas zāles, ziedēja krokusi, pienenes, vizbules, māllēpes un figviņzin kas vēl. Kokiem jau bija pamatīgi saplaukušas lapas un dziedāja vesels lērums visdažādāko putnu. Un tas viss tikai sūda 10 dienās kuras es novāļājos pa gultu.
