Es pavisam nesen sapratu :(

Es agrāk reizēm liku domu zīmi, jo es zinu, ka cilvēki šito nezina, un padomās vēl, ka es nemāku likt pieturzīmes. Bet tad secināju, ka izlikties par muļķi ir stulbi. :D

Es gan principā arī par pieturzīmēm neko daudz nezinu un bieži
kļūdos/esmu pārāk neuzmanīga. Bet šo kaut kā esmu atklājusi jau pasen.

Un man reizēm uz oficiāliem e-pastiem nagi niez atbildēt, ka nav jāliek tas komats, un palūgt, lai viņi paskaidro, kāpēc tā dara, t.i. kāds gramatikas likums tur ir. :D Bet es zinu, ka es esmu wicked un par tādām domām karmas punktu vietā sev uz galvas krāmēju ogles. :D

Bet tas ir forši, ka Tu saprati. :) Es ceru, ka ir skaidrs, ka šis nav ļoti nopietns ieraksts.

Saprotams, es jau baigi nepārdzīvoju :D
Vienīgais, kas ne tik forši, ka es tajā laikā strādāju valsts televīzijā un rakstīju daudzus e-pasts, un tad kādu dienu noskatījos Gunas Kalniņas lekciju un – ups! – sapratu, ka līdz šim esmu no sava darba e-pasta rakstījusi nepareizi. Tad, protams, pārstāju, bet baigi ilgi jau es tur vairs nestrādāju :D

Bet tas ir loģiski - Tu saprati būtisko, un tad Tev tur vairs nevajdzēja strādāt. :D

Bet tad jau varbūt tomēr man vajadzētu atbildes vēstulēs uz to norādīt, es baidos būt rupja, bet, lūk, līdzīgā gadījumā kā Tavējais es varbūt varētu kādam, kas to pat novērtē, izpalīdzēt. :D

Vienīgi potenciāliem informantiem neko nevag teikt, jo, ja viņi sāks mani uzskatīt par augstprātīgu cūku, nepiekritīs satikties.

:D Tā gan.

Es domāju, ka tad, ja šis cilvēks ir saprātīgs, tad ir vērts norādīt (nu, ja nav informants, jā), bet arī man ir ļoti grūti norādīt uz kļūdām, un es zinu, kā ir bail izklausīties iedomīgi. Ir viena redaktore, kas nesaprot, kā strādā "pēdiņas" un ļoti pārspīlē to izmantojumu, un man vienmēr ir tik neērti, kad es viņai lūdzu tās izņemt no maniem rakstiem.

Cita starpā, vai Tu rīt būsi centrā?

Nebiju plānojusi, bet uzrakstīšu fb.

Bet agrāk bija, ne?
Un sakot to ar cieņu, iepauzējas, kas liek gribēt ielikt to komatu.
Kāds ir tas pamatojums, ka nav? Jo vēstule?

Patiesībā, tā prasās tas komats, ka kopš zinu, ka nevajag, cenšos nevienu vairs necienīt :D

Tas ir diskutējams jautàjums

Nez. Es to iztēlojos tā - "es ar cieņu parakstu šo vēstuli". Un man tur pēc loģikas neprasās komatu.

Es zinu, ka pašlaik skaitās, ka nav jāliek, bet tik un tā lieku, jo prasās. Kā jau minēts, es arī lasot tur ieturētu pauzi.

Saprotu. Man gan pati "ar cieņu" frāze šķiet mākslīgs iespraudums, un es no tās, cik var, cenšos izvairīties. Visur, kur tas šķiet pieļaujami, es parakstos vienkārši ar vārda pirmo burtu. Ja nešķiet, tad rakstu "ar sveicienime" - aiz kā komatu arī nelieku. Un tikai pavisam, pavisam oficiālos gadījumos lietoju "ar cieņu".

ar sveicieniem :D

Jā, es arī to "ar cieņu" lietoju tikai pavisam oficiālos gadījumos (un "cieņā" nekad, tas man izklausās pavisam jocīgi). Visbiežāk rakstu "Veiksmi darbos" (ar komatu vai izsaukuma zīmi).

Jā, es rakstu "lai sokas!" Cieņā - fui! :D

Kad skolas laikā gāju etiķetes kursiņos pie Aijas Strautmanes, viņa mācīja, ka pareizi ir lietot vārdu "cieņā".