Saprotams, es jau baigi nepārdzīvoju :D
Vienīgais, kas ne tik forši, ka es tajā laikā strādāju valsts televīzijā un rakstīju daudzus e-pasts, un tad kādu dienu noskatījos Gunas Kalniņas lekciju un – ups! – sapratu, ka līdz šim esmu no sava darba e-pasta rakstījusi nepareizi. Tad, protams, pārstāju, bet baigi ilgi jau es tur vairs nestrādāju :D

Bet tas ir loģiski - Tu saprati būtisko, un tad Tev tur vairs nevajdzēja strādāt. :D

Bet tad jau varbūt tomēr man vajadzētu atbildes vēstulēs uz to norādīt, es baidos būt rupja, bet, lūk, līdzīgā gadījumā kā Tavējais es varbūt varētu kādam, kas to pat novērtē, izpalīdzēt. :D

Vienīgi potenciāliem informantiem neko nevag teikt, jo, ja viņi sāks mani uzskatīt par augstprātīgu cūku, nepiekritīs satikties.

:D Tā gan.

Es domāju, ka tad, ja šis cilvēks ir saprātīgs, tad ir vērts norādīt (nu, ja nav informants, jā), bet arī man ir ļoti grūti norādīt uz kļūdām, un es zinu, kā ir bail izklausīties iedomīgi. Ir viena redaktore, kas nesaprot, kā strādā "pēdiņas" un ļoti pārspīlē to izmantojumu, un man vienmēr ir tik neērti, kad es viņai lūdzu tās izņemt no maniem rakstiem.