man tāds darbs, ka visi jāglauda pa spalvai (tas gan nenozīmē, ka es to daru, bet galvas raut nost toč' nevaru atļauties), citādi var gadīties, ka atraujos pa savu glīšo pēcpusi.
nea, PMS garām un tas man izpaužas nevis kā agresija, bet gan kā skumjas - pat koks aiz loga reizēm liekas tik skumjš, nu, tik skumjš! :D
te ir viens pagalms, līdz kuram mēdzu aizslāt, bet tur pat soliņa nav, vot i sēžu kā tāds bomžuks uz apmalītes, baidoties, lai skudras biksēs nesalien! :D