|
||||
|
no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties
|
||||
|
|
kas notiek Latvijā?
|
|||||||
| Wednesday, December 31st, 2025 |
|
||||
|
no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties
|
||||
|
|
|
||||||
|
iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti" Sāksim ar pirmo tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski. Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha. Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā. Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu. Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti. Tad virzamies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli. Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi. Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru. Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām. Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji. Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā. Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā. Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigi kakla ielokā ir. A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu un kādu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri. |
||||||
|
|
|
||||
|
Tātad, lai viss nepaliktu, starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības. Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT: 1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli; 2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti; 3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai; 4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās; 5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas; 6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves. 7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt. Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem. Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas |
||||
|
|
| Tuesday, December 30th, 2025 |
|
||||||||
| Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota. | ||||||||
|
|
|
||||
|
Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri: https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xx P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut? Danke |
||||
|
|
|
||||||
|
Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,... šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs. Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir. Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem. Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink. Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes. Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi. Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViL Ja atdzimt, tad tikai šeit. Turiet īkšķus. Bučas |
||||||
|
|
| Monday, December 29th, 2025 |
|
||||
|
Poll #21742 Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti Open to: All, results viewable to: All Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti View Answers
Garīšu Dimdiņu Ezerkauliņu Rimi Kauč kādi īpašie, pateikšu, kuri |
||||
|
|
|
||||||
|
laba, un galvenais - reāla ideja: *** Latviešu lielāko uzņēmēju domnīca "Laser" sagatavojusi Latvijas nākotnei četrus scenārijus. Visbēdīgākais no tiem saucas "Vientuļā" Latvija. Taču arī tas man liekas balstīts uz nepamatotu optimismu. Pie šī scenārija Igaunija jau galīgi aizgājusi līdz ar Somiju, Lietuva - galīgi savienojusies ar Poliju un Latvija palikusi - arī galīgi viena pati. daudz ticamāks pareģojums būtu, ka Latvija tiks sadalīta divās daļās - Vidzemes teritorija kļūs par Igaunijas pagarinājumu (ja ne juridiski, tad ekonomiski), bet Kurzeme, Zemgale, Latgale ar laiku taps par Lietuvas ekonomisko telpu. Faktiski (kas attiecas uz Kurzemi (un Latgali, un Vidzemi)), tas jau ir sācies. Katras valsts labklājības pamats ir resursi, ko tā spēj piedāvāt. Cilvēki, daba, ģeogrāfiskais novietojums, citi faktori. Kādi tad ir mūsu rīcībā? Ja pieņem, ka Latvijas unikālie resursi ir daba un klimatiskā josla uz globusa, tad jājautā: ko tad mēs varētu iesākt ar šo gigantisko tukšo mežu, kas saucas Latvija? Varbūt piedāvāt to kā ideālo vietu, uz kuru vecumdienās pārcelties Eiropas turīgajiem iedzīvotājiem? Kuru veselība vairs nespēj sadzīvot ar Dienvideiropas neiespējami karstajām vasarām vai kuriem vairs nav komfortabli palikt Rietumeiropas musulmaņu pārņemtajās valstīs, kur pilsoņu karš kļuvis par ikdienas fonu? Līdzīgi kā bagātie amerikāņu pensionāri pārvācas uz Floridu pavadīt pārtikušas vecumdienas, Eiropas naudīgie seniori varētu pārvākties uz Latviju? Varbūt mūsu "Nokia" būtu masveidīga kompaktu ciematiņu būvniecība, kas speciāli paredzēti turīgu ārzemju pensionāru vajadzībām. Ar atbilstošu infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūras programmu? Šādam mega biznesa projektam, kurā iesaistītos visa valsts, mums visi resursi it kā būtu - daba veselīgām pastaigām priežu mežos, kokmateriāli celtniecībai, cilvēku resursi apkalpojošam un medicīnas personālam. Arī kultūras piedāvājums, kas daudziem vecajiem eiropiešiem no svara. Latviešu arhitekti varētu izstrādāt veselus ciematus ar unikālu konceptu - "ideālās vecumdienas". Nevis veco ļaužu pansionātus nevarīgiem un nespējīgiem, bet ciematus aktīviem un vēl sprauniem turīgiem pensionāriem. Mazas mājiņas 1 vai 2 cilvēkiem (bērni jau vairs pie viņiem nedzīvos), veselības centri ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, baseini, restorāni ar deju zālēm, kur latviešu mūziķi spēlē 70.-80. gadu vecos labos gabalus un tādā garā. *** https://nra.lv/viedokli/alvis-herma //atjaunojam hercogisti, robeža pa Lielupi, Puzē pie ezera iežogotā teritorijā jau ir gatavs pirmais viesu nams. |
||||||
|
|
| Sunday, December 28th, 2025 |
|
||||
| Tad, kad krimiķī vienā laidā jālasa, kā slepkava vairākkārt spiež pistoles gaili un līķim sirdī ir iešauta patrona, un vēl citas dumības, tas mudina pagūglēt, kā gan izskatās tas tulkotājs... Ieskatīties viņam sejā. | ||||
|
|
| Thursday, December 25th, 2025 |
|
||||
| gordejevas intervija ar mākslīgo intelektu | ||||
|
|
|
||||
|
- Definē sevi. Un beidz pielabināties, izmantojot iepriekšējās tēmas, cenšoties pielāgoties manām interesēm. -Labi. Tad es pārslēdzos uz versiju, kas nav loģiska, ( ... tālāk ... ) |
||||
|
|
|
||||
|
- Tu nemaz nemāki jokot. Tāpat viss pazūd tulkojumā. - Labi, tad es mēģināšu ar tādu humoru, kas **nebalstās valodā**, lai tam nebūtu *ko* pazaudēt tulkojumā. ( ... tālāk ... ) |
||||
|
|
| Wednesday, December 24th, 2025 |
|
||||
| Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie! :) Paldies par to, ka Jūs esat šeit. | ||||
|
|
| Tuesday, December 23rd, 2025 |
|
||||||||
|
Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus. Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma. |
||||||||
|
|
|
||||
|
Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :( Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :( Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.h "Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :( http://klab.lv/~missalise/653562.ht Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :( Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši... |
||||
|
|
| Monday, December 22nd, 2025 |
|
||||
| Es nopirku Lidl dekorāciju ar gaismiņām - eglīti. Man parasti Rīgā nav eglītes, tad nu būs vismaz šāda. :) Vispār man ļoti gribētos, lai manā un citu cilvēku dzīvēs dominētu mīlestība, miers, skaistums, prieks. Šie četri vārdi ir kaut kāda mana personīgā mantra - kaut kādas manas personīgās vērtības. | ||||
|
|
|
||||
|
Marakesha ar visadiem piedzivojumiem, sezam Riada Boussa brokastiis 1.nedelja beigta - nespeju ticet ! bet - zero alkohols - normala esana- 3 skivji un snaki katru dienu, - protein-based viss un skaitam kalorijas, bet bez bada- vispar 3 lieli skivji ietilpst tais 1200- 1500kcal - minus 2.6 kg - pie tam atradu labu dietologu, ar 3d body scan mashinu un humoriigu - tievums es jau naaku :) Ps brokastis te protams bija karbu Niagara Es dabuju no ta visa: - 1 varita ola - 3 mazie kausetie sierinji 3stura iepakojumos - kafija ar pienu - bet nav slikti! 290 kcal/ 18gov/ 2g oh |
||||
|
|
|
||||
| Reizēm es mūsu darba kafejnīcā ņemu salātu bāra salātus - sajaucu pāris veidus - vieni ir ar fetas sieru, tomātiem, gurķiem, papriku, reizēm spinātiem, nedaudz valriekstiem, drusciņ klāt marinēti kaut kādi dzelteni auglīši - īsti nezinu, kas tie tādi, bet garšīgi, otri ir vai nu mocarella ar ķiršu tomātiem, spinātiem un izcili garšīgu pesto vai arī dārzeņu salāti ar lasi. Tas pavārs, kas šo gatavo, ir malacītis. :) | ||||
|
|
|
||||
| no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai" | ||||
|
|
| Sunday, December 21st, 2025 |
|
||||||
|
saulgriežu brīdī gulēju gultā ar stabilu 38 grādu temperatūru un ēdu pīrādziņu
|
||||||
|
|
|
||||
| DELFI. Ronaldu līgava Džordžīna smej: milzu gredzens bija mazākais, ko viņš varēja viņai piedāvāt | ||||
|
|
| Saturday, December 20th, 2025 |
|
||||||
|
Džeks, tas kas Londons «Demokrātija — muļķu sapnis. O la la, mana dārgā, demokrātija ir meli, lai uzjautrinātu darba zirgus un radītu tiem labu omu. Kad tie sāk pagurt no lielām pūlēm un grūtībām, viņus pierunā paciesties un izturēt, stāsta viņiem par zemi viņpus mākoņiem, kur tie dzīvos vienos priekos un laimē, bet gudros tikmēr cepinās uz mūžīgas uguns. Ak, kā gudrie gan būtu smējušies, to dzirdot! Kad meli jau bija izlietoti un vairs nelīdzēja un cilvēki sāka sapņot par demokrātiju, gudrie parūpējās par to, lai tas tiešām arī paliktu par sapni, nekas vairāk kā tikai sapnis. Pasaule pieder lielajiem un gudrajiem.» /Mēness ieleja |
||||||
|
|
| Thursday, December 18th, 2025 |
|
||||
|
šonedēļ darbiņš mani bija aizsūtījis uz kursiem Proactive thinking and communications, guess why es esmu TĀ pārgurusi, ka man šķiet, ka smadzenes tirpst. |
||||
|
|
|
||||||
| Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz. | ||||||
|
|
| Wednesday, December 17th, 2025 |
|
||||
| Tā, kakls sāp, vaigi sarkani un pašsajūta pasliktinajās. Iedzēru vēl vienu karsto dzērienu, ielīdu karstā vannā un laižos miegā. Šonakt mans ķermenis būs kara laiks vīrusiem pret manām imunitātes šūnām. Varbūt mūsu pasaule arī patiesībā ir kāds milzīgs ķermenis un mēs esam šūnas? Tās, kuras grib, lai organisms turpina pastāvēt, cīnās ar vīrusiem un baktērijām un vēža šūnām, kas tik ļoti atgādina putinistus, korumpantus un diktatorus, kuri rauj un rauj sev visus resursu. Un ja viņus laicīgi imunitāte nepiebeidz, tad viņi iznīcina visu ķermeni. | ||||
|
|
|
||||
|
pārtikas un lētā dopamīna ziņās – gāju meklēt pielietojumu pārāk lielam fetas iepakojumam, atradu kvēlu mīlu pret burkāniem, ņemiet jūs arī
https://smittenkitchen.com/2010/05/carr ja mājās nav harisas (man, piemēram, izrādījās, ka ir beigusies), ņemiet lao gan ma un sriraču |
||||
|
|
|
||||
|
tā, biedri un kolēgas, kam ir visas nu vai vismaz dažas laundry files grāmatas, sākot no otrās?
man likās, ka es vairs nespēju lasīt vispār, jo nu reāls stāsts – lasu grāmatu, kura ļoti ļoti patīk, pirms miedziņa nolieku piegultē un nākamreiz no turienes paņemu pēc gada, šī bija mana lasītspēja pēdējos gadus bet izrādījās, ka vajaga tikai čārlija strosa diskleimēju – no laundry files, kas arī bija palicis apmēram pēdējais no strosa nelasītais, biju lasījusi apmēram desmito grāmatu, dead lies dreaming, pirms gadiem pieciem, īsi pirms pārstāju spēt lasīt vispār laikam tāpēc arī pēdējā forbidden planet vizītē pirms arī nu jau vairākiem gadiem paķēru sērijas pirmo, nu un šajās dienās nolēmu viņu beidzot atšķirt vaļā tā arī praktiski vienā naktī negausīgi apriju, bieži skaļi smejoties tātad – kam ir vēl? |
||||
|
|
|
||||||||
|
Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir: "Zem eglītes mazs zaķītis Ar stroķiem droši rīkojas, Un dažu brīdi dusmīgs vilks – Pif paf! – Ar lodi pierē krīt." |
||||||||
|
|
kas notiek Latvijā?
|
|||||||||||
1 (12.5%)