ir šausmīgi slimot, kad esi pamests viens kā pirksts. sapratusi, ka drīzāk badā nomiršu nekā sagaidīšu biedrīšu no ballītes (kur es ceru viņai jautri iet) aizgāju līdz veikalam. atpakaļ negriezos tikai tādēļ, ka lija un es jau biju pašā viducī. izpirku veikalu un atnākusi piecas minūtes (!) savos divpadsmit kvadrātmetros meklēju tējkannu, kura nesaprotamu iemeslu dēļ nebija tur, kur tai jābūt, bet paslēpusies virtuvītē pie krāna blakus trauku mazgājamiem līdzekļiem
ak! būtu tu Rīgā, aizietu uz veikalu tavā vietā un atnestu produktus. NEKAS nav briesmīgāk, kā slimot vienam pašam. atceros, kā pati Briselē ar 40 grādiem, klepu un šausmīgām galvassāpēm streipuļoju uz aptieku, jo nebija, kas atnes zāles :(