29. Septembris 2012 (21:57)
ir šausmīgi slimot, kad esi pamests viens kā pirksts. sapratusi, ka drīzāk badā nomiršu nekā sagaidīšu biedrīšu no ballītes (kur es ceru viņai jautri iet) aizgāju līdz veikalam. atpakaļ negriezos tikai tādēļ, ka lija un es jau biju pašā viducī. izpirku veikalu un atnākusi piecas minūtes (!) savos divpadsmit kvadrātmetros meklēju tējkannu, kura nesaprotamu iemeslu dēļ nebija tur, kur tai jābūt, bet paslēpusies virtuvītē pie krāna blakus trauku mazgājamiem līdzekļiem
man jau būtu, vienkārši bij jāpaspēj uz veikalu pirms slēgšanas, jo nebija nekā tāda, ko varētu ēst uzreiz - viss jācep/jāšmorē/jāvāra
patiesībā es visu dienu žēlojos, jo man ir ŠAUSMĪGI GAR-LAI-CĪ-GI