Baigi sen nebija šāda vilšanās. Uzķēros uz pr, likās, ka būs labi (lai gan zināju, ka vizuāli man nepatiks, bet vajag jau lai patīk bērniem, nevis pašai). Bet beigās kaut kā ne vien neaizķēra, bet likās, ka nav. It kā salikti gana daudzi elementi lai tur tiešām būtu laba bērnu dzeja, kaut kas tur ir, bet kaut kas līdz galam nav un beigās viss tāds nekāds. Ritma tur trūka, jā, bet vēl visa kā.
Varbūt man tik grūti, jo tieši šonedēļ Satori izlasīju jaunāko Brieža dzeju un tur ir.

Un ko tu domā (ja) par Ērikas Bērziņas Mammas dzejoļiem?

/Bet nu ok, dāvināšanai feinšmekeriem nederēs, toties tikko pirmklasniecēm kā reiz, daudz pazīstamu vārdu/