violetajā bļodā notīrīts un sagriezts ķirbis. uzreiz kļuva priecīgāk. kad būs dzelteni plācenīši, diešu un dziedāšu

man ļoti gribētos kādu cibas ballīti. ne jau lai izstalkotu, kurš kuram paralelais žurnāls, ko kurš pelna un cik un ar ko guļ un kur dzīvo un cik krutu tehniku lieto, bet tā cilvēcīgi - lai ierakstiem piešķirtu žestus, balsi un noskaņu. man, protams, ir daudz kas izdomāts, bet tāpat būtu interesanti redzēt, ka nesakrīt.
man šķiet, ka  dooora  ir ļoti ieturēts, ļoti zolīds kungs, kas Dendiju laikmetā lietotu cilindru, baltus cimdus un spieķi ar sudraba bumbu malā, piesardzīgi izteiktu jokus un par visu nedaudz augstprātīgi smīnētu ūsās.
zazis  savukārt lasās kā uzmanības nogurdināts ballīšu lauva, ļoti ekspresīviem žestiem un plātīgu runasveidu</span>zirka  droši vien runā ātri, skaļi un aumaļām, kā tāda antilope lecot no vienas tēmas uz otru līdz nedaudz griežas galva
</span>

mani atkal ir piemeklējis nežēlīgais negaršīgās tējas lāsts. ko lai tagad dzer?!
lai jūs saprastu, cik tas traģiski, piebildīšu, ka diennaktī uzņemu ļoti daudz šķidruma, apmēram pusi kā tēju

šodien visai prozaiskā ziņā ļoti sūdīgi. un vēl es tikko sapratu, ka bankas karte nāks uz manu deklarēto adresi, kur sen vairs nedzīvoju, kur pastkastes regulāri iztukšo un pat ja tā nonāks līdz iemītniekiem, stipri apšaubu, ka pie manis. (..) kā pūķis. (..) kā kurpnieks

nav jau man tā ļimona par ko uztraukties. un tomēr nepatīkami

un vēl es sapratu, ka mums ar tēvu beidzot ir ilgtspējīgs attiecību modelis. viņš sapērk produktus, es uzcepu kūku un tad pie televizora ar deju/daiļslidošanas/dziedāšanas šoviem vai mākslas filmu apēdam.
lai nebūtu jāšausminās vai jāstrīdas, es nestāstu par savu ikdienu un interesēm, viņš - par sazvērestības teorijām un citām savām interesēm