nē, es nevaru. es sacepos. man šķiet mūsu sabiedrībai ļoooti noderētu ezotēriskās huiņas sekularizācija. nu tā, lai cilvēki saprastu, ka ir zinātne. un ir huiņa. ka zinātnes izpētītās parādības nekļūst mazāk reālas, ja tām netic
jo no ticības iejaukšanas savā ikdienas dzīvē mēs kaut kā esam izvairījušies (nu, t.i. lielākā daļa cilvēku. tie, kas ticību nepraktizē), bet ezotērisko huiņu kaut kā negribam dzīt tur, kur tai vietiņa. ja kāds ieteiktu, piemēram, lauztu kāju ārstēt noliekot baznīcā svecīti, visi smīkņātu. ja to ieteiktu medicīnas personāls, sašustu pa visiem medijiem
gribēt to, lai skolās būtu normāla veselības mācība vai vismaz censtos veicināt kritisko domāšanu laikam būtu par daudz
mēs te rīkojam tādas sazvērestību teoriju ballītes, kur izvēlamies kādas pāris tēmas un tad pavadām vakaru, lasot un izglītojoties par šīm tēmām. un tad ir tā, ka viss ir baigi jautri un forši, bet ik pa brīdim pārskrien šermuļi, kad saprotu, ka ir cilvēki, kuri ''Mistēriju'', ''Ko ārsts tev nestāsta'', ''Citādo pasauli'' un tamlīdzīgus laikrakstus uztver nopietni. un tie ir tie cilvēki, kuri pazudušu cilvēku meklēšanā mēģina iesaistīt ekstrasensus, kuri tic, ka vakcinēšana izraisa autismu un kuri tic, ka vēzi var atvairīt ar labām domām.
bet nu esmu palasījusi pāris tādus numurus, diezgan šausmīgi, ja neizdodas abstrahēties un to uztvert kā lauka pētījumu, nezinu, mitoloģijā.