mēģinu rakstīt darbu rudzītim, visas dienas laikā - 7 rindiņas. nožēlojami. ja man vajadzētu pastāstīt par to tēmu, tad vēl kaut kā, bet to visu uzrakstīt un vēl piedirst pilnu ar atsaucēm, jo tā, lūk, izskatās gudrāk un ir fakin akadēmiski, - nu tas mani konkrēti dzen izmisumā un gribas pamest universitāti.
vismaz esmu mājās, un mamma taisa garšīgi ēst. vēl viņa stāstīja smieklīgu stāstu par to, kā viņas dēļ uz krievijas - latvijas robežas visi naktī stundu stāvējuši, jo viņa, lūk, pīkst uz geigera skaitītāju. kruti, kruti. XD
gribas konkrēti neko [no dzīves ārpusē] un man bezsakarā laikam ir iemetušās blaugznas. tā varot notikt uz nervu pamata, stulbi vispār izklausās - "uz nervu pamata" it kā nerviem būtu tik liels pamats, lai tur kaut kas uzmestos.
katrā ziņā - esmu ļoti, ļoti
pissed off.
pofig, jāizdara.
"mazas, mazas kājiņas kāpj kalnā"