Albion

šodien ir tā diena, kad beidzot gribas gavilēt: pavasaris nāk !!

Sonnet 104: To me, fair friend, you never can be old

By William Shakespeare

To me, fair friend, you never can be old,
For as you were when first your eye I eyed,
Such seems your beauty still. Three winters cold
Have from the forests shook three summers’ pride,
Three beauteous springs to yellow autumn turned
In process of the seasons have I seen,
Three April perfumes in three hot Junes burned,
Since first I saw you fresh, which yet are green.
Ah, yet doth beauty, like a dial-hand,
Steal from his figure, and no pace perceived;
So your sweet hue, which methinks still doth stand,
Hath motion, and mine eye may be deceived:
For fear of which, hear this, thou age unbred:
Ere you were born was beauty’s summer dead.

Fun fact: pastāv diezgan valīda teorija, ka čalītis, kuram šis dzejolis veltīts, ļubestības sākumā ir bijis astoņpadsmitgadīgs, un, kā redzam, dzejolis runā par apmēram trīs gadu periodu.

labi, ka ciba is back

sākām šovakar runāt par Gazu, aizrunājāmies līdz tam, ka tagad klausos DDT

rosola/rasola projekts turpinās.
vakar pirmo reizi gatavoju un ēdu tādu, kurā ir siļķe.
dzīvesbiedrs ierosināja daduz netaisīt, ja nu nebūšot ēdams.
bet ēdams bija gan, un pat ļoti garšīgs. no līdz šim izmēginātajām, man vakardienas recepte patika vislabāk.
gaņau, tur ne tikai siļķe, bet arī sālītie gurķi pie teikšanas.
"ejam cauri grāmatai" publicēto recepšu secībā.
nākamo gan nāksies izlaist, līdz kamēr dabūšu savās ķepiņās kādu stirnas gaļas gabalu.