.katrs savā kubikā sauli ēdam.

mēģinu rakstīt darbu rudzītim, visas dienas laikā - 7 rindiņas. nožēlojami. ja man vajadzētu pastāstīt par to tēmu, tad vēl kaut kā, bet to visu uzrakstīt un vēl piedirst pilnu ar atsaucēm, jo tā, lūk, izskatās gudrāk un ir fakin akadēmiski, - nu tas mani konkrēti dzen izmisumā un gribas pamest universitāti.

vismaz esmu mājās, un mamma taisa garšīgi ēst. vēl viņa stāstīja smieklīgu stāstu par to, kā viņas dēļ uz krievijas - latvijas robežas visi naktī stundu stāvējuši, jo viņa, lūk, pīkst uz geigera skaitītāju. kruti, kruti. XD

gribas konkrēti neko [no dzīves ārpusē] un man bezsakarā laikam ir iemetušās blaugznas. tā varot notikt uz nervu pamata, stulbi vispār izklausās - "uz nervu pamata" it kā nerviem būtu tik liels pamats, lai tur kaut kas uzmestos.

katrā ziņā - esmu ļoti, ļoti pissed off.

pofig, jāizdara.

"mazas, mazas kājiņas kāpj kalnā"

Comments

hahahahaha, tik liels pamats, lai tur kkas uzmestos. burtiskā vārdiņspēle

September 2018

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30      
Powered by Sviesta Ciba