|
September 19th, 2024
panacea
 | 03:35 pm
Ēdu aizvien tumšāku šokolādi. Pašlaik iet 95%. Domāju, varbūt nav ko ņemties un vnk jāēd pliks kakao pulveris?
|
black_data
 | 02:30 pm
Ziņa, ka Ufo ar Fredi ir atgriezušies radio ēterā Bē-bē-brokastu formā, ir raisījusi interesantas sajūtas. Viena no tām, protams, ir - I'm so fucking old. Un lai gan patērēt radio šobrīd būtu ļoti jocīgs koncepts, zināma ziņkāre mani māc.
Es Ir izlasīju... interviju(?)... mazliet grūti par interviju nosaukt sarunas aprakstu ar dažiem citātiem. Lai vai kā, daži šī raksta momenti man likās īpanēji un nepietiekami paskaidrojoši. Tur divas reizes bija pieminēts Soross, un ja pirmajā reizē es to uztvēru kā ļoti jocīgu Ufo joku, tad aprakstītā otrā epizode man radīja jautājumu, vai Ufo gadījumā nav sagājis lielākā būmerī, kā es biju gatavs viņam atvēlēt? Un ja tā, tad tas ir drusku bēdīgi, pat ja es visdrīzāk nesākšu atkal klausīties šo raidījumu. Nedomāju, ka Fredis būtu nespējīgs uz laiku neizturējušu būmerismu savos uzskatos, bet es esmu pārliecināts, ka viņam vismaz piemīt kaut kāds jūtīgums, lai politkorekti izlīdētu cauri mūsdienām, neglābjami neiznīcinot pozitīvās pagātnes atmiņas par savu personu. Par Ufo tādas sajūtas nav, un fakts, ka viņš ar Artusu kaimiņu savulaik taisīja jaunu radio, šai sajūtai galīgi nepalīdz.
Beigu beigās nav tā, ka es jebkad būtu cēlies sešos no rīta uz darbu, kad sākas šis raidījums, un tāpēc es visdrīzāk neesmu šī raidījuma mērķauditorija. Es apmēram stādos priekšā savu stereotipu par būvlaukumu, kura malā stāv rādžiņš, no kura skan Freda un Ufo balsis, un kaut kādā ziņā es tagad jūtos šim raidījumam par jaunu, lai cik absurdi tas neizklausītos, ņemot vērā to, ka kādreiz es tam nebiju par jaunu.
|
September 18th, 2024
black_data
| 08:24 am
Kamēr es slimoju, es sevi izklaidēju, iepazīstoties ar dažādiem sociālekonomiskiem procesiem pasaulē. Piemēram, kā kratom (pat nemēģināšu latviskot) produktu haips ASV ir izmainījis Indonēzijas zemnieku dzīvi. Kas agrāk bija tradicionāls uzmundrinošs dzēriens, tagad ir kļuvis par industriju ļoti īsā laikā. Noliekot amerikāņu veselības problēmas malā, vai tā ir sociāli ilgspējīga un videi draudzīga saimniekošana, tas vēl ir jautājums. Bet mums jau vēl ir kvinoja, mandeles, avokado, ķiploki un vēl citas "ētiskas" industrijas. Bet lielvalsts tirgus pieprasījums ietekmē ne tikai tālu un eksotisku valstu ekonomiku. Luiziānas garneļu zvejas industriju, kas ne tuvu nav spējīga apmierināt iekšējo pieprasījumu, ļoti labi gremdē Indijas garneļu audzētāji. Vai audzētāju prakses ne tikai kropļo kaut kādu tālu un mums ne pārāk svarīgu tirgu, bet arī ir problemātiskas vides, cilvēktiesību un veselības jautājumos? Ļaušu minēt. Vēl nesen bija tas raksts par islandiešiem, kas ir mazliet satraukušies par lašu audzēšanu sprostos jūras piekrastē. Norvēģi bija pionieri šīs problemātikas veicināšnā, bet nu jau ir izstrādājuši visādus regulējumus, kas gan tāpat šo nozari nepadara par pārāk lielisku. Ziniet kur vēl grasās audzēt lašus sprostos? Tepat mūsu pašu jūriņā. Tad vēl mums ir tādas ļoti noderīgas un visiem vajadzīgas industrijas kā mākslīgais intelekts un kriptovalūtu mainings, kas nu ļoti palīdz ar planētas co2 mērķiem. Holandieši gan ir nolēmuši, ka varbūt viņi savas paprikas siltumnīcas varētu sildīt nevis ar gāzi, bet ar severiem. Jāsaka, ka nav pats stulbākais veids kā nokurināt kaudzi elektrības.
Tikmēr soctīklos "tradicionālo vērtību" kopēji turās pie mītiem par viensētām, kurās omes turpina slaukt savu gotiņu. Vai "ekonomisti", kuriem uz jebkuru kritiku ir viena atbilde: "Jums vienkārši skauž."
Šis viss rada vēlmi maizei, tomātiem un ievārījumiem pievienot vēl kādu kaudzītu produktu, ko mēģināt nodrošināt pašiem. Un, protams, vēl vairāk skatīties tirgotājiem uz pirkstiem. Ar kafijas importu un grauzdēšanu, domājams, es nesākšu nodarboties, lai gan tas būtu ļoti skaisti. Vēl bez skaisti ir arī tirgus likumi, lai gan Molberta, Mīklas un citi piemēri rāda, ka netrūkst cilvēku, kas nemeklē Lidl labāko piedāvājumu.
|
September 17th, 2024
black_data
| 01:20 pm
Pilsoniski atbildīgiem cilvēkiem patīk teikt, ja tu nenodarbosies ar politiku, politika nodarbosies ar tevi. Bet reāli, cik ļoti tev jau ir jāatrodas centrā, lai vispār būtu vērts svērt kaut kādus procesus vienā vai otrā virzienā. Ja "čau, klau" džeks bez ironijas retvīto Langu un Liepnieku, par ko mēs vispār runājam? Es ceru, ka pasaule, kādu mēs to redzam caur soctīklu atslēgas caurumu, realitātē ir pavisam citādāka, bet nevarētu teikt, ka es zinu ļoti daudz produktīvu cilvēku, kas ikdienā nedauzītu savu galvu pret soctīklu idiotisma ķieģeļu sienu. Ir, bet uzsvars ir uz daudz, jo tādā veidā būtu pamats uzskatīt, ka soctīklu viedokļi ir margināli. Vēl arī tas, ka aktīva ņemšanās soctīklos neliecina par produktivitāti, bet bieži vien otrādi. Un tas laikam ir galvenais jautājums - cik tas ir adekvāti sēdēt savā burbulī, nestrīdēties par tēmām, kur kompromiss nav iespējams, un vienkārši skatīties uz pasauli kā uz resursu? Es ik pa laikam pārcilāju galvā valstu sarakstu, kurās gribētos dzīvot, bet nevis tādā romantiskā veidā, ka tur ir silti, un cilvēki uz ielām vāc apelsīnus, bet stabila demokrātiska sistēma, ar kaut kādu nebūt kultūras dzīvi, noteikti gana sekulāra, bez lielām iespējām ieberzties globālos konfliktos. Ne tā, ka mani tur kāds gaidītu atplestām rokām, bet tas ir tāds vingrinājums, kas atgādina, ka šī planēta nav nemaz tik liela. Tagad vēl klāt nāk klimata pārmaiņas, kas lielāko daļu "silto zemju" diskvalificē uzreiz, un Latvija vairs nešķiet tik drūma izvēle tajā punktā, ka mums te deviņus mēnešus jāgrimst depresijā, un viss ko mēs varam izaudzēt ir āboli. Šveice uz papīra ir naiss.
|
September 16th, 2024
black_data
| 03:40 pm
Man internets šodien pastāstīja, ka Red Thai Cilli, Piri Piri un Birds Eye ir viens un tas pats. Pats internets gan drusku maldās savās definīcijās, bet corss-references starp šīm lietām caurmērā ir visur.
Bet vispār es gribēju saprast, vai manam Birds Eye vajadzētu augt kā krūmam, vai arī viņam patīk krista pāri malām, un būtu jāsāk domāt par paaugstinājumu. Dzīves pirmajos gados tas noteikti bija krūmīgs krūms.
Starp citu, ja kādam interesē šādu audzēt, var pieteikties. Man jau ir viens Birds Eye backup audziņš, ko es varbūt pēc kāda laika došu adopcijā, jo savam patēriņam vairāk par vienu nevajag, bet tomēr gribās nodrošināties pret to, ja galvenais ražotājs nolemj atstiept kājas, bet es domāju arī iesēt Lemon Drop bekapus, jo pagājušajā ziemā viens no diviem Lemon Drop nolēma izbeigt savu dzīvi, un to izdarīja galīgi ne tas, uz kuru es būtu licis visu savu naudu. Varu iemest arī kādu ekstra sēklu. Nezinu kāpēc, bet pipariem pie manis patīk.
|
black_data
| 01:06 pm
Tas ir tik jocīgi, kā slimība ietekmē kognitīvās spējas. Parasti man sapulces fonā netraucē darīt citas lietas, bet šobrīd balsis manā galvā paņem visu fokusu, un mēģinājumi darīt ko citu līdzinās mēģinājumam ar trīcošām rokām ievērt diegu adatā.
|
September 15th, 2024
martcore
 | 10:57 pm
par ņevzļina lietu krievijā un izraēlā
tur vēl figurē bļinovam feika latvijas pase
man liekas, ka tūlīt gan mūsu, gan lietuviešu spēka struktūrās aizies pamatīgs razjobs par diezgan daudzām fiškām.
savādāk, ignorējot savu un pārējo viedokļus, kuriem nav nekādas nozīmes, lietuvas tiesā šis keiss, manuprāt, tiks realizēts plusā
faktiski visa notikumu loģika ir pret ņevzļinu un nevis fsb
(starp citu, kāda vilka pēc third party ir tieši fsb, nevis kaut kāds tikpat odiozs miljardieris, kas ir aizgājis zapojā un kuram villā ir palicis garlaicīgi bez sievietēm ar pazeminātu sociālo statusu? domāju, viņam ir pietiekoši daudz ienaidnieku biznesā)
keiss sarežģīts, precedentu ne tas, ka maz, bet faktiski nav vispār
vienīgais, var figačīt, ka nav oriģinālo audiofailu, taču, kā saka, tie vienkārši ir 5% poizona fabulā, kura ir diezgan saprotama pārējos 95 %.
|
September 13th, 2024
September 12th, 2024
black_data
| 08:19 am
Es jūtu līdzi cilvēkiem, kas raksta kino aprakstus dažādos medijos, un viņiem obligāti filmas ir jānovērtē ar zvaigznēm. Tāds - too long didn't read. Gan jau tas der aktuālākajiem Holivudas blokbāsteriem, bet ja, piemēram, jāizdomā, cik zvaigznes ir pelnījusi Straume salīdzinot ar kādu no Lantima jaunākajiem garadarbiem, tā ir drusku neiespējamā misija. Vai arī iespējamā, ja tev medijs to prasa, bet nez vai atstāj labu pēcgaršu. Un man nav mazāko šaubu, ka es neesmu viens šinīs sajūtās. Es iegāju Leterboksā - četri no sešiem cilvēkiem nav uzdrošinājušies ielikt zvaigznes pat šajā dīvaiņu burbulī.
Vēl man jāatzīst, ka es reti uzdrošinos likt zvaigznes vecām filmām. Brāļu grimmu pasakas ir universālas fabulas, kas iet pāri laikiem (bet ne pāri teritorijām), kamēr filmas tomēr ir sava laika produkts. Tur noteikti ir savas pērles, kā arī man patīk vecas filmas skatīties, ja mani iepazīstina ar kontekstu par to, kādi jauni kino valodas paņēmieni filmā ir izmantoti. Bet kad es esmu slinks, vai neesmu kino akadēmiķis (kas ir visu laiku), es tomēr izvēlos skatīties mūsdienu kino. Ir kaut kādas teorijas, kā kino ir radinājis cilvēkus uztvert lietas, un es noteiktu jūtos kā mūsdienīgs indivīds, tāpēc franču jaunais vilnis var iet... pie Rīgas Laika lasītājiem.
Bet atgriežoties pie Straumes, es iespējams šo filmu izbaudītu vairāk, ja nebūtu redzējis Projām. Tai pat laikā Projām man ļauj novērtēt to, kas Straumei ir nācis klāt. Katrā ziņā Straume noteikti kļūs par latviešu kino klasiku, bet trešo šāda tipa filmu es drošvien neskatītos. Manām runājošā pērtiķa smadzenēm gribās vairāk nianšu, pat ja reizēm tas atņem telpu interpretācijām. Var jau, protams, arī būt tā, ka Zilbalodis ir tik talantīgs, ka mēmajā kino spēs ievietot vēl vairāk satura bez didakcijas, bet tad es ņemšu savus vārdus atpakaļ, un tas nozīmē, ka mūsu vidū ir viens kino ģēnijs.
|
September 11th, 2024
pajautaa
[tiga]
 | 08:09 pm - dūnu/spalvu segu tīrīšana
Kur jūs parasti tīrāt savas dūnu/spalvu segas? Un vai pēc tam pildījums nesāk līst ārā no segas? Kādreiz mēdzu mazgāt pati, bet tām visām segām ar laiku sāka līst ārā pildījums, un turklāt šī ir pārāk bieza un liela, lai mazgātu mājās.
|
martcore
| 04:32 pm
nu viss, teilore noskatījās debates un izdarīja izvēli
republikāņiem fiasko
kamala harisa - čēesmit septītā āsvē prezidente
|
black_data
| 10:11 am
Vakar Loftā es izdzēru trīs bezalkoholiskos Labiešus. Iesaku pamēģināt, ja nav sanācis. Šis apstiprināja dažas sajūtas un domas par tēmu. Es absolūtu nejutos neko zaudējis, un varbūt pat kaut kādā ziņā ieguvis. Tas atgādināja drīzāk tos pasākumus, kad ballīte beidzas tad, kad tu tuvojies savam skaidrajam es, tu kaut ko nelielu apēd, izved suni, un dodies gulēt. Beidzot atkāpjas social anxiety par šo tēmu, lai gan pilnībā tā nepazudīs, ja vien dramatiski nemainīsies visa sabiedrība. Ja tas nav pasākums, kur cilvēki ierodas paši ar saviem dzērieniem, bāru apmeklējumi joprojām mēdz līdzināties tam, kā vegānam ir doties vakariņās uz restorānu. Visi mēģina pielāgoties tev, jo tās joprojām skaitās alternatīvas, un noklusētais piedāvājums ir apmēram tas, ko tu redzi zaļumballēs un amatnieku tirdziņos.
|
September 10th, 2024
black_data
| 05:43 pm
Runājot par suni kā par socializējamu dzīvnieku. Ir tie brīži, kad tu redzi potenciāli nelabvēlīgu situācijas turpinājumu, tava atbildība ir to novērst, un tu zini, ka suns šinī situācijā nebūs tavs sabiedrotais, un pieņems visus nepareizos lēmumus. Reizēm tas ir frustrējoši, lai gan ne vienmēr. Katrā ziņā vēl bez tā pūkainā ģīmja, kas mēdz prasīt uzmanību, tā ir konsekventa robežu vilkšana katru dienu bez izņēmuma. Varu derēt, ka vairāki cilvēki ir padomājuši kaut ko sliktu, vērojot manu komunikāciju ar suni uz ielas. Es arī pats bez šīs pieredzes nebūtu iedomājies, kas es sākšu "pacelt balsi" bez dusmām un aizkaitinājuma, jo man noteikti gribēsies vilkt paralēles ar līdzīgu attieksmi pret bērnu. Lai gan nenoliegšu, ka netrūkst arī līdzību. Sunim es varu atļauties "pārmest" visādas absurdas lietas. Kad es saku, "beidz ēst pa kaktiem maizi, resna paliksi", es absolūti apzinos, ka tas ir joks, kur es atbrīvoju savu iekšējo spriedzi, un neviens no šī nenoraus bulīmiju. Ja kaut kas tāds tiktu pateikts bērnam, es ne tikai par to džadžotu citus cilvēkus, bet arī sevi.
Atgriežoties cilvēku pasaulē, es iedomājos, kā tas ir mēģināt tikt galā ar šo aizkaitinājumu un vēlmi uzšņākt? Vai nemēģināt? Visi tie uz bērniem bļaujošie vecāki, vai dies pasarg vardarbīgie? Ar vai bez spējas situāciju racionalizēt, man vienmēr ir riebusies tā daļa sava es, kas kļūst aizkaitināta un nīgra. Lai gan pasaule un cilvēki tajā nav ideāli, teorētiski cilvēkam ir doti rīki, lai tur nenonāktu, jeb valoda. Nešaubīgi, man nav jēgas mēģināt kaut ko sarunāt ar suni, un lai cik daudz laika kopā mēs pavadītu, tas nekad nemainīsies, un tas var reizēm būt frustrējoši. Ar cilvēku teorētiski var visu izrunāt, un tam vajadzētu būt pietiekamam, lai izvairītos no frustrācijas. Tas gan iekļauj to, ka otrs tevi dzird, saprot, un ir gatavs rīkoties, ņemot vērā tavas intereses. And yet. Kāpēc cilvēki mēdz izvēlēties nīgrumu, riskējot veidot robus attiecībās, un pie reizes ielaist sevi to pretīgo sajūtu pret sevi. Or it's just me, who does not like being mean?
|
September 9th, 2024
black_data
| 01:40 pm - Starp degošu planētu, kariem un slimībām
Sekojot ziņām, var iedzīvoties arī depresijā. Varbūt ne pašas ziņas ir pie vainas, jo ir diezgan skaidrs, ka pasaule nav ideāla, bet tas viss mēdz nākt komplektā ar viedokļiem. "Viedokļiem". Šinī kontekstā nāk prātā joks, ka viedoklis ir kā ānuss - katram viņš ir, bet tas nav jārāda visiem publiski. Man nav problēmas arī ar argumentētiem viedokļiem pat tad, ja beigās es tiem nepiekrītu. Visvairāk jau laikam mani mulsina tas, ka cilvēki soctīklus izmanto terapijas vietā. Būtu drusku vieglāk pieņemt cilvēku bažas, bailes un caurumus zināšanās, ja tas nenāktu formā, kas līdzinās gliemežu uzlidojumam kāpostu ražai. Cilvēku vidū, protams, ir indivīdi ar zināšanām, resursiem un enerģiju, bet ja viņi tiek parauti tajā zampā, sūds vien paliek pāri no tās enerģijas un resursiem.
|
September 6th, 2024
panacea
| 09:17 am - Not all men... but WAY WAY too many
Francijā tātad tas pilnīgi šokējošais gadījums, kur vīrietis desmit gadus sazāļojis savu sievu līdz bezsamaņai un tad izīrējis viņu tādā stāvoklī vīriešiem, kas grib izvarot sievieti tādā stāvoklī.
https://www.theguardian.com/world/article/2024/sep/05/french-woman-world-fell-apart-alleged-rapes-men-invited-by-husband-gisele-pelicot
Tie fakti ir vnk ārprātīgi: viņu izvaroja ap 100 vīriešiem, kas lielākoties bija no mazpilsētas ar ~6000 iedzīvotājiem. Tad nu piemetu ātru statistiku, cik daudzi no katriem apkārtnē dzīvojošajiem pieaugušajiem vīriešiem bija gatavi šādai pilnīgi ārprātīgai izvarošanai.
Dati no https://www.citypopulation.de/en/france/avignon/admin/mazan/840720000__mazan/
Pilsētiņā 2020. gadā bija 3007 vīrieši. Bērni līdz 18 gadu vecumam bija 1371, pieņemam, ka puse bija vīriešu dzimuma, tātad bija 686 zēni, kurus atņemam no vīriešu skaita, iegūstam 3007-686 = 2321 pieauguši vīrieši.
Izdalām 2321 ar 100 vīriešiem, kas nozīmē, ka katrs 23 vīrietis bija gatavs šādam aktam.
Statistikā vienmēr var būt kaut kādi outliers un var jau būt, ka attiecīgā pilsētiņa ir kaut kāds reāls izņēmums, pilns ar trakiem vīriešiem, bet, ja pilsētiņa ir reprezentatīva plašākai reģiona/valsts/planētas populācijai, tad, nuuuuu faaaaaaak, I want out of this timeline.
|
|
|
|