māmuķītis (kas bija diezgan liela PSRS fane, taču šobrīd domā par nostājas izmaiņām) pēkšņi atdzīvojās un sāka noskaidrot, kāda gan ir attieksme viņas bērniem pret šobrīd notiekošo pasaulē, it sevišķi austrumeiropā.
nu, mana nostāja ir skaidra un saprotama.
piedevām es maigi atgādinu, ka mans jaunākais brālis (kas simts gadus jau kā dzīvo anglijā) ir tomēr apprecējis ukraiņu meiteni no kijevas.
un tur nostāja ir vēl ultraskaidrāka un ultrasaprotamāka.
|
|
vo, beidzot Egersu varu paskatīties nedaudz pa ziemeļamerikas sportu
mazliet principiāls jautājums, un kur skatās jūsu VAR nē, no kreisās kameras (no parējām nevar saprast), tas manuprāt tomēr ir nūjas kontakts ar ripu nedaudz augstāk par vārtu pārliktni (high-sticking golu likums), vai arī man rādās halucinācijas
jāsaka, ir daudzi diezgan fundamentāli principi dzīvē, piemēram, nekad nelūgt cigareti meitenei nelīst strīdos ar sektām - mindbound, lūk, nahuja tas tagad bija nešaut dzīvniekus sava prieka pēc
nhl
un, lūk, arī septītie mači Lūk, notikums manā pelēkajā un neinteresantajā dzīvē - beidzot pirmoreiz apmeklēju traumātu....sorrī, taromātu. Ko es varu teikt? Pirmkārt, atrast tuvāko traumātu internetā izrādījās ārkārtīgi viegli un ērti, pie tam tur tiek norādīts arī taras pieņemšanas veids. Līdz tuvējam mego izrādījās piecas minūtes, un es ar savām desmit tukšajām alus bundžām aizrāpoju līdz viņam cēli kā ēglis. Tur noskaidrojās, ka tara ir jāmet kaut kādā pneimopasta trubā (jā - tara var būt arī iemīcīta, galnais, lai viņš kodu spēj nolasīt), pēc tam dažas sekundes jāuzgaida, un voila! - mūsu rokās ir kupons par vienu eiro. Te sākas sarežģītākais moments. Kuponu es varu izmantot TIKAI mego tīkla veikalos kā daļu no samaksas (ja nodod maksimā - tad tikai maksimas veikalos, etc), nekādu kešu, saprotams, par viņu neatgriež. Par vienu eiro uz kupona var iegādāties, teiksim, vienu saldējumu, taču tad nebūtībā aizies atlikušie kupona santīmi, un tāpat vien par skaistām acim dāvināt tos veikalu tīklam nav ne mazākās vēlmes un vispār neracionāli. Man gan bija pāris obligātie pirkumi, kuros kupons jauki iekļāvās, taču bez konkrēta mērķa šādi nodot taru laikam ir bezjēdzīgi. Tātad jautājums par stratēģiju - krāt tukšo taru vai krāt kuponus. Pirmais man liekas kaut kāds depresīvs variants. Otrs, savukārt, strādā jau kā lojalitātes programma, un tur reāli uzvar tas, kas atrodas vistuvāk tavām mājām. Pēc pieciem gadiem varēs sakrāt jaunai un elegantai pannai. ko es varu pateikt par leosa karaksa pagājušā gada filmu? tas neapšaubāmi ir mūzikls...(senos laikos bija tāds saits, kas saucās laikam christiangames.com, vai kaut kā tā, kurā autori savas datorspēļu recenzijas mēdza sākt ar vārdiem - "no kristietiskā skatupunkta, tas neapšaubāmi ir šūteris...") lalalends ar ūdens kannu un mutautiņu, ja kāds orientējas militāri nelegālās informācijas iegūšanas metodēs, kas, starp citu, ļoti labi pārsaucas ar ekrānā notiekošo. smagi pizģec. toties no kinematogrāfijas tehnikas un paņēmieniem divarpus stundas nav iespējams atrauties vispār, mani kā panesa no...tā, nespoilosim, kāda tur vairs marija golubeva, kāda vairs grupa "sparks", un pārējās daudzpunktes andrim. draivers kā džigurda, kotiljāra kā labās mammas varone filmā "eksorcists" (tur nav labās mammas, un vispār mammas nav). stendaps kā pēdējie meli pretī bezdibenim. opera kā pēdējā patiesība pretī nāvei. pēdējo divu-trīs gadu labākā filma. neiesaku nevienam. treileri nelikšu. nenodariet to sev, mudaki! es spīlberga "vestsaidas stāstu" tagad pārstāju skatīties pēc pirmajām desmit minūtēm, paliekot prokrastinācijā. lūk, tāds ir kino spēks.
spēle "uzmini spēli pēc apraksta"
vārdsakot, samāca abolūti idiotiski - es centos uzrāpties reklāmas stabā pie aptiekas, normāls skautings, domāju, ka Mela rāpsies man līdzi, viņa tā parasti dara, ar vienu aci pamanu baru ar inficētājiem zombijiem, un viņa iet ar viņiem kaut ko figačities vēlēšanas par eiropas nākotni ir tāds pizģec, ka tā vietā gribas nekavējoties ievēlēt kaut ko no islandes altinga vai reinstalēt borisu oksijs raw berīnes kondzertā pēkšņi realizēja dziesmu par hitīnu - man likās, ka tas vispār nav koncertu treks taču, lūk vispār viens no mīļākajiem, un vienmēr trāpa
nododam analīzes lūk, kāds būs raised by wolves trešās sezonas sižets "Krievija lūgusi Ķīnai ekonomisku un militāru atbalstu" ekscentriskais gobzems kā vienmēr stāv pāri pūlim un negaidīti bēg uz ukrainu jebanāti maksimā ir izpirkuši cukuru nolādēts, elektroniskie deguni! es vairs neko nesaprotu patiesības labad jāsaka, ka "eho moskvi" sinhroni aizfigačīja ciet no abām pusēm ir nelielas aizdomas uz omikrončegu, kas vairāk jau atgādina paranoju nesen paskatījos trubā viena videorežisora analīzi par mūzikas klipiem |