|
|
|
Decembris 18., 2005
21:04 - Wild night out
Vispirms es pateikšu vienu lietu.
Es jau varētu piebārsīt savā žurnālā tikai īsus, viegli lasāmus un uztveramus, bet dziļdomīgus, kodolīgus domu graudus un dzīves atziņas caur puķēm un ar zemtekstiem, bet tā jau jūs, mani virtuālie biedri, neko par mani neuzzināsiet un neiepazīsiet... 8) Un man pašai nav interesanti vēlāk lasīt tikai īsismismus, bet kārtīgu revjū, lai es zinu, kad un kas ar mani notika! So, here we go :D
Šausmīga nedēļa bij, jūs jau zināt. Pēdējās 7 dienas. Man jau tagad laika atskaites punkts ir - "pirms" un "pēc" komplicētās un nepatīkamās šķiršanās no Viņa.
Nu lūk, sestdien gribēju ja ne aktīvi atpūsties, tad vismaz kārtīgi izgulēties...
Ui, bet ar piektdienu jāsāk stāstīt!
Jā, piektdiena bija tā diena, kad beidzās "čornaja polosa žizņi" un sākās "belaja"! :) Man atkal viss sāka veikties, tā, kā jābūt! Ja jau šis robežas moments ir noķerts, to nedrīkst nepieminēt! 8)
Jau no paša rīta, skolā, viss aizgāj labi. Atjēdzos, ka visas ieskaites ir uzrakstītas un par mācībām vairs nav jāstreso! Mīlu savu skolu! :D Un pašā pēdējā stundā, grafikā, es dabūju pirmo, vienīgo un pēdējo desmitnieku šajā gadā! ;)))
Tāds nieks, bet patīkami 8) Vienkārši bij jāzīmē egle. Uzzimēju kaut kādu, bet smalkām, korektām līnijām un vienkāršu. Klasē visiem uzreiz patikās 8) Pasniedzēja paņēma, paskatījās, pateica, "Vienkārši ģeniāli!" un, klekš, desmitnieks žurnālā!
Priecājos kā pamatskolniece, pašai smiekli, hik :) Bet pat tādā nebūtiskā priekšmetā kā zīmēšana desmitnieks sagādā prieku, jo tas ne katru mēnesi, ne katru semestri notiek! :F Un vispār - ir jāpriecājās par katru sīkumu šajā murgainajā laikmetā!
Lūk. Tālāk bija kruķīšanās spectehnoloģijā, kaut kas par Koreli man nebij uzrakstīts...
Mums tur pasniedzēja interesanta: kad nevienam negribās par to Koreli daudz un sīki runāt un vispār miegs nāk, viņas spēcīgo balsi klausoties, jo tā nogurdina, tad viņai tieši jāstāsta par svarīgām, būtiskām tēmām, kas eksāmenā arī būšot! Bet, kad, piemēram, man beidzot ir noskaņojums mācīties, uztvert viņas sacīto par vajadzīgo tēmu, lai savilktu astes, kas man tur palikušas, tad viņai pašai pavisam nejauši uznākusi vēlme ar mums kā ar jauniešiem papļāpāt par "mums interesējošām tēmām", pārsvarā par seksu! Un nevis pedagoģiski, bet tā, družna! :P
Stāsta, kurai no skolu nepabeigušajām un pabeigušajām meitenēm jau bērni sadzimuši, cik gadu viņām bij un kā viņām tas gadījās, kā tagad dzīvo tālāk, un kā tas viss notikās viņas, Padomju laikos! :F Un tad visādas gudrības par puišiem kā tādiem, par mūsu fizioloģiskajām vajadzībām un paaudžu atšķirīgo attieksmi, visādi ironiski izteicieni un dzīves gudrības!
Domas pavisam kaut kur citur tobrīd bij, un man tieši par seksu vismazāk gribējās dzirdēt un vēl mazāk no spectehnoloģijas skolotājas, dāā :P
Bet nu klasē padsmitgadīgajiem jau tas ļoooti atkuāli, visiem jautri un interesanti, un tās sarunas pēc tam jau labas... Bet nu sviestiņš :) Izplūdu detaļās atkal...
Vēlāk nesos mājās, izkurināju abas krāsnes, sakopu māju, pamazgāju drēbeles, un pēc tam bij sarunāts doties ar mammu pa veikaliem ;D Tik sen nekas tāds nebij darīts... Ir tā, ka es bez mammas nespēju sev nopietnus apģērba gabalus nopirkt... 8) Vienmēr iegrābjos kaut kādos totālos štruntos!!! Bet neko nevar darīt. Nesanāk man vienai. Bet naudiņa tagad tikai sava man, un kādēļ neizmantot mammas padomus, ja var izmantot? ;D Viņa superīgas drēbes vienmēr atrod visneidomājamākajās (garš vārds, va ne) vietās, zin visus ūķīšus, kur kaut ko labu var atrast. Bet mans uzdevums ir to smuki nēsāt! ;D
Tā nu es pavisam nejauši tiku pie jaunas, gaisīgas maigi rOzā jaciņas.
Apnicis tas bēšbrūnais, ko vazāju vislaik...
Lyr ir visur atpazīstama ar gaišām, krāsainām drēbēm!
90% apkārtējo cilvēku tagad staigā iekš melna, tumši zila, tumši zaļa, tumši brūna vai tumši pelēka, vai vienkārši balta... Lyr gozējas tam visam pa vidu ar dzeltenu, rozā, gaišzilu, gaišpelēku, strīpainu kaut ko... Man ir alerģija pret melno krāsu, atvečaju! Man tikai mugursoma melna drīkst būt! :F Es riktīg labi jūtos savās krāsās. Un, ar kaut ko takš jāizceļas ;D
Tad uz centru, meklēt apavus kādus. Pēc kārtīga vazājiena pa Origo tiku pie smukiem, spiciem gariem zābaķeļiem! 8) Kā uzvilku, tā nenovilku vairs, samaksāju un aizgāju! :D Karoč, ļoti labs un veiksmīgs pirkums! :] Redzēs, kā būs tālāk.
Pēc tam gribēju jaunu, modīgu svārci. Beidzot pa ilgiem gadiem manas domas par foršu apģērbu sakrīt ar pašreizējo modi. Parasti es saku, piešņaukt to modi! ;D Man tik galvenais, lai pašai patīk un lai vienkārši labi izskatās. Lūk, bet nu neatradu tādus modīgus, bet iespējami oriģinālus svārkus... Terranovā visi vienādi, rozā, un puse Rīgas jau staigā tādos. Vienā citā normālā viekalā - tādi drūmi, tumši netīrzaļi. Nepatika man galīgi! Nebūtu, ko tādai krāsai klāt pieģērbt.
Tā paliku bešā, bet nepadošos, es tagad grib kaut ko mainīt. Piešņaukt tās garās bikses! Gribu svārkus, sarafānus un kleitas vilkt, kā sievietēm pieklājas. Šobrīd mani uztrauc sievišķīgie sīkumi, niansītes, detaļiņas un noslēpumi, lūk!
Tad ar māmiņu forši pierijāmies iekš Lido, nu sen šitik garšīgi mans nebij ēdis! Lido tomēr ir lido. Superīgākie ir tie briedušie graudi! :D Un vispār visi salāti. Tik ļoti vasaru atgādina 8)
Un tagad zināšu ar, kā garšo rjaženka! Kefīrs ar putukrējumu :P Specifiski, interesanti, bet padzerties no tāda nevar :P
Tas bij jauks izgājiens no mājas meitai ar mammu, kā diviem pieaugušiem cilvēkiem. Vienkārši ļoti jauki... Bieži tā nevar darīt, tad nebūs vairs tas. Bet šitā bij ļoti forši - sirsnīgi un draudzīgi. Kopš dzīvoju atsevišķi, attiecības ir ļoti uzlabojušās. Ar visiem. (Nu, izņemot cilvēku, kuram sirdi biju atdevusi, bet tas tā :F)
Tāds mierīgs, foršs vakars sanāca, palasījos grāmatas, padzēros tēju, aizgāju gulēt un nočučēju savā superīgajā midziņā 11 stundas! Iiiizgulējos, atpūtos, un jau domāju celties un ķerties pie durvju pārkrāsošanas, bet to arī nosnauduļoju 8) Tad atlika tikai sākt pucēties un doties pasaulē!
Biju saaicināta viskaut kur! Tik forši man draugi, raksta, zvana, apjautājas, kā man iet, un vai es negribu tur un tur aizbraukt! :) Gribās visur paspēt!! Vispirms aizdevos uz Purvciemu pie Ivitas no Hamleta, uz dzimšanas dienu! Pie viņas tik jauki un feini bij, sapazinos ar meiteni, kura izrādījās bijusī draudzene manam bijušam klasesbiedram, ar kuru man joprojām labs, družnijs kontakts, nu, rajona čoms!
Pasēdējām, pavakarējām, un tad es gribēj iet tālāk. Deviņos bij "Steiku Haosā" koncerts Indrai ar Red Bee. Es pusdesmitos izbraucu tik no Purvciema... Bet paspēju vēl ieiet Origo, sapirkties paicinieku šodienai - darbadienai, un paspēju vēl tai krogā paklausīties divus taimus! Vecenīte mana nu tik ļoti uzlabojusi balsi, īsta profesionāle tagad, un tās viņas spēlamanes ir fenomenālas... Tā dod vaļā gičas, Klimoviča tā dzied, un karstas un aukstas skudreles skrēja pār kauliem! Super izklaide :) Kopš vasaras nebiju nevienu Red Bee konci dzirdējusi, nu šis bij kolosāls!
Es gandrīz apraudājos pie "I will survive". Tā dziesma, drīzāk, tas teksts man ir ļoti aktuāls. Un Indra pati teica, ka viņai tā dziesma arī ir īpaša, tieši dēļ manis! Jo viņa zina manu stāstu.
Pēc tam nosēdējām tur pāris stundas (tas man prasīj bik, jo tur diktām piesmēķēts, bet es jau dūmus nepanes), nopļāpājāmies, sarunājām, kad atkal jātaisa filmu vakars pie manis, nosviestojāmies, visādas smagas attiecību tēmas arī pārcilāju ar savu labāko draudzeni... Šitā mana mīļā vecenīte!
Beigās izdomājām, ka jāiet āst! Te nu vienmēr izlīdz Pelmeņi! :D Bet nevaidzēj naktī ēst neko tādu, es tomēr esu kuņģīti atradinājusi no tik smaga rijamā. Bet nekas traks nenotika, viņi aizveda mani ar mašīnu mājā (ak, cik superīgi ir braukt us savām mājām, nevis kaut kur, kur negibās būt ;D), trīs stundas tad pačučēju, pa tukšajām svētdienas ielām nesos no rīta uz darbu, un te nu es esmu 8)
Ievēroju, ka vairākas diennaktis neesmu redzējusi saulesgaismu, jo tajā laikā esu vai nu dziļi skolā, darbā, vai miegā! :P Un īsas jau tās gaismas stundiņas... Bet drīz saulgrieži!
Noskatījos Just Like Heaven 2 reizes - vienreiz Eng, otro reizi Rus :D Ļoti patīk man tā filmiņa! Kaut kas man pie tās tur, un tā tituldziesma galvā skan :) Gaidu, kad pāries. Hik, vienmēr interesanti, kas būs tālāk? Kas būs nākošais, kas man skanēs galvā?... :D
Neticu, ka vēl kāds bez manis šito visu izlasīja :DD Bet nu nekas. Galvenais ir domu sakopošanas, noforumulēšanas un uzrakstīšanas process, to nu es esmu sapratusi. Pie reizes patrenējos savā ātrrakstīšnā. Skolā praksē mums tagad par maz dod druķelēt, vislaik tik tās bildes jāapstrādā! ;F
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) content
Mūzika: Shivaree - Idiot Waltz
|
Comments:
izlasīju :)
^ un es to pateicu, tāpēc, ka patiešām izlasu katru, katru draugu rakstu. un LYR man patīk lasīt, jo ātri lasās. un vispār man patīkt, kad cilvēki zina, ka es izlasu un man rūp.un varbūt man dažreiz nav ko komentēt vai ko ierakstīt, bet nu izlasu jau vienmēr!dažreiz gadās izlasīt 10 teikumus, ja kaut kur jāskrien, bet vienmēr nāku atpakaļ.tas tā
Hmm.Man uznāca vēlēšanās noskatīties Just Like Heaven.
Apsveicu ar 10zīmēšanā un ar mammas&meitas tādu kā vakaru :)
Eiii, forši, hik! :] Paldies, sirsniņ :)
Filmu ļoti iesaku!! Varbūt Tev patiks!
:)
Ceru tuvākajā laikā dabūt savās ķetnās
izlasīju.
teikt patiesībā nav ko, izņemot to, ka tiešām arī patika tā filmiņa.
Nezinu, ko tu sauc par "murgainiem zemtekstiem" - apvainojums taviem lasītājiem bija tiešajā tekstā un kā redzi, pirmie rakstītāji bija spiesti vispirms atskaitīties par izlasīšanu, pirms uzdrīkstējās ko citu rakstīt. Atceros, kā ne tik sen draugos tu nosauci manu interpretāciju - vienīgo iespējamo - par muļķībām, bet kad apspriežamā tekstiņa autore atbildēja, ka pareizi vien bija, tad tu vis mieru meklēt nesāki.
Šeit manis rakstītais bija visnotaļ labvēlības pilns - ja tu gribi kasīties pateicības vietā par derīgu padomu, tā ir tava izvēle. Papūlēšos, lai turpmāk tev nebūtu ar manu labvēlību jāsastopas.
Tagad Tu esi visu citu lasītāju advokāts? Tie ir mani draugi, manas attiecības! Tās man nav tik saspīlētas, kā Tev liekas un kā Tu to nostādi. Kāds vēl apvainojums...?! Kāda atskaitīšanās...?!
Kā pats teici, čakarēt ļaujas tikai tās, kuras grib, lai čakarē. Tad nu lūk. Es negribu, lai Tu man čakarē prātu, analizējot katru manu vārdu un teikumu, pie tam kļūdaini, pie tam tagad arī analizējot manu rakstu komentārus no draugiem! Už daļše boļše ņekuda... Pastāvēsim mierīgi līdzās, nekašķēsimies, nevaig vienam otru analizēt/mācīt/aizskart/traumēt. Mans ir mans, Tavs ir Tavs, mēs neko nedalam, Kaščej. Man nav nekādas vēlēšanās ar Tevi kašķēties. Bet Tavi "labie" padomi priekš manis ir pārāk grūti sagremojamā formātā, zinies. Redzi, ka ne es, ne Tu, neviens netaisās mainīties, tāpēc live and let live!
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) |
|---|
| Date: | 19. Decembris 2005 - 11:36 |
|---|
| | | (Link) |
|
Hi, vismaz vienā šajā stāsta daļā izdevās tevi pārķert - pelmeņos re kā uzskrējām virsū, no Ivitas tu tik ātri aizgāji, ka tad, kad es tur biju tevi vairs nesatiku :((
jā un par to saules gaismu.. es ar esmu pēc tās sailgojusies, nesaprotu, kādēļ pēdējās nedēļas mans vienīgai sspīdeklis pie dedesjuma ir miglainais mēness. |
|
