Nezinu, ko tu sauc par "murgainiem zemtekstiem" - apvainojums taviem lasītājiem bija tiešajā tekstā un kā redzi, pirmie rakstītāji bija spiesti vispirms atskaitīties par izlasīšanu, pirms uzdrīkstējās ko citu rakstīt. Atceros, kā ne tik sen draugos tu nosauci manu interpretāciju - vienīgo iespējamo - par muļķībām, bet kad apspriežamā tekstiņa autore atbildēja, ka pareizi vien bija, tad tu vis mieru meklēt nesāki.
Šeit manis rakstītais bija visnotaļ labvēlības pilns - ja tu gribi kasīties pateicības vietā par derīgu padomu, tā ir tava izvēle. Papūlēšos, lai turpmāk tev nebūtu ar manu labvēlību jāsastopas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tagad Tu esi visu citu lasītāju advokāts? Tie ir mani draugi, manas attiecības! Tās man nav tik saspīlētas, kā Tev liekas un kā Tu to nostādi. Kāds vēl apvainojums...?! Kāda atskaitīšanās...?!

Kā pats teici, čakarēt ļaujas tikai tās, kuras grib, lai čakarē. Tad nu lūk. Es negribu, lai Tu man čakarē prātu, analizējot katru manu vārdu un teikumu, pie tam kļūdaini, pie tam tagad arī analizējot manu rakstu komentārus no draugiem! Už daļše boļše ņekuda... Pastāvēsim mierīgi līdzās, nekašķēsimies, nevaig vienam otru analizēt/mācīt/aizskart/traumēt. Mans ir mans, Tavs ir Tavs, mēs neko nedalam, Kaščej. Man nav nekādas vēlēšanās ar Tevi kašķēties. Bet Tavi "labie" padomi priekš manis ir pārāk grūti sagremojamā formātā, zinies. Redzi, ka ne es, ne Tu, neviens netaisās mainīties, tāpēc live and let live!

(Reply to this) (Parent)