sēžam trijatā un baudām mierīgo rītu, klausoties apocalyptica's skaņās.
vispār, šobrīd būtu ērts brīdis, lai viltos dzīvē, vai ne ?
mierinu citus, un kāpēc gan ne? kamēr pati vēl neaptveru savu turpmāko dzīves realitāti, tamēr jau var.
tikai tagad sāku aptvert, cik ļoti tagad izmainīsies ikdienas dzīve. kurš gan mani vilks ārā no pagrimuma bedrēm? a. un i. aizdodas prom kur nu kurā uz citām pasaules malām. arī citi radījumi, pie kuriem pēdējo gadu laikā bija aprasts nu jau pāris lēmumu rezultātā nozūd no apvāršņa. galu galā nākas aptvert, ka esmu izmainījusies ne tikai es iekšēji, bet arī visi apkārt aptverošie apstākļi. jūs - cilvēki, lietas un notikumi. bet šoreiz vēl kaut kas būs savādāk. šoreiz jau laicīgi apzinos, ka vienīgais veids, kā šādos apstākļos atkal neiegrimt sevis žēlošanā un straujā degradācijā, ir pārstāt plūst līdzi dranķīgiem notikumiem. jāpieņem izvēles, kuras izvelk tevi no tā laukā. jau laicīgi jāpamaina sava dzīves uztvere, lai sagatavotos tam, kas būs. jau tagad jānosprauž šī laika posma mērķi, jo kā gan lai sasniedz to, ko vēlas, ja vēļ pat nezin ko tieši vēlies? laikam jau tā ir mana problēma regulāri bijusi.
paciemoties atbraukusi viena mamma ar savu dēlēnu, kādreiz es regulāri pieskatīju viņa vecāko brāli. sasodīts, tie bērni tomēr ātri aug. mums laikam jāmēģina augt līdzi.
as I'd like to say - let's start taking control over our life, not allowing it to control us. or smt like that

tā ir tāda neķītreles dzīves izdarība. visu nedēļu novadīt bezdarbībā, nu vismaz iklaižu ziņā, bet te nu vienā vakarā, pēkšņi visi sāk par tevi interesēties un pēkšņi uzrodas arī Dzelzs Vilks tepat vien, un vēl par brīvu.
nais, un tikko vēl roku nolēmu sarīvēt, tā iet kad izdomā visiem gatavot ēst.

Balts rīts
Šo rītu ņem par piemiņu,
Kad balti sniegi snieg.
Bet, ja no atmiņas tas gaist,
Tad - tā ir jānotiek.
Par baltu galdautu to klāj,
Kad gribi dzīres sākt,
Par kabatlakatiņu ņem,
Kad reizēm raudiens nāk.
Par atvadsveicienu to ņem,
Un lai tas vējā šalc.
Ņem par neko. Par to, ka rīts
Ir vēlā sniegā balts.
Ja ceļā tev kāds brūci cērt,
Par saiti rītu plēs,
Kamēr vēl neatskatoties
Pa dzīvi ejam mēs.
Šo rītu ņem par piemiņu,
Vienalga - kā pēc tam.
Es tev to palīdzēšu nest
Līdz pirmam likumam.

/O. Vācietis/