sēžam ar k. katra pie sava datora un runājam pa dzīvi. pa filosofisko, smieklīgo un citiem stafiem.
jā. esmu atpakaļ un tā. kā pagāja festiņš ?
labi daudz statoil kafijas, kaut cik civilizētu tualešu meklēšana, ne tik civilizētu grāvju atrašana, ar bi ok pudelītēm basketbola spēlēšana, trakas vārtīšanās pa uzkarsušām teltīm, garas sarunas par smieklīgo bērnību, saldējumi, kuri veidoti no paniņām, skraidīšana pa rīgas lielveikaliem, kebabošana, muļķīga dejošana un lēkāšana, jaunu labu grupu atklāšana, mazliet arī paraudāšana, jo to jau es daru, kad piedzeros un klausos labu mūziku, želejas končes, trakas blondīnes, kuras kaut kur triecas un atduras pret mums un paniski raud no priekiem un met savus matus mums sejās, vīrieši, kuri izklausās pēc sievietēm, balonu pūšanas, saules puķes stutēšana un vispār, lai arī cik dīvaini, tagad atskatoties atpakaļ uz to visu - ne īpaši daudz domāšanas. nu gruzītas domāšanas vairāk tā.
vakardien jāatzīst bija skaists laiciņš. negaiss, ceļš un labības lauki. savienojums vienreizējs, manuprāt pirmais darbs pārrodoties bija aiziet uz misi, par cik svētdiena, un tad jau ta dā - kārtīga duša. uz vakara pusi nolēmu arī beidzot noskatīties filmu Veronica Decides To Die. nebija baigi laba, bet nebija arī tik draņķīga kā biju gaidījusi.
šis rīts gan likās netīkams. tāds neērts un nebaudāms tā teikt. divos izčāpoju tikties ar meitenēm. staigājām gar jūru, pļāpājām kā gāja un tā. k. apvaicājās - tu uz salacgrīvu aizbrauci, lai sevi apkaunotu? jāatzīst, ka viņai bija savi pāris, nu labi trīs vismaz iemesli man to teikt.bet ko nu tur daudz.
vispār pēdējā laikā mani biedē bērni. nu tādi mazi, bet patiešām.
un jā, mēs ar k. esam nolēmušas nemaz nedoties gulēt, kam gan miegs. abas tēmas, kuras pārspiedām, par kurām izteicu savas domas, būs jāpārlasa, jāpārdomā. it kā teicu ar domu priekš viņas, bet patiesībā abas tēmas arī man tā kā šobrīd nozīmīgas.

rītdienu droši vien nogulšņāšu.
pie bildēm jāpierod, tās pēdējā laikā uzrunā manu dvēseles tipiņu, iekšā sēdošo, nu laikam. tā teikt, acīm tīk.