15 June 2010 @ 02:06 am
 
šķiroties cilvēkiem vajadzētu pateikt viens otram vismaz trīs paldies.

pie šķiršanās jau parasti nonāk tad, ja svaru kausiņos sliktais pārsver labo, bet nekur jau tas labais, kā dēļ tik daudz visa kā ir bijis, nepaliek. un par to ir vērts pateikt paldies. tad otram atstāj ne tikai baļķus mīļās acīs un pārmetumus.

pēc diviem gadiem ir jau par vēlu pateikties, bet (tā starp citu tikai) pa to ilgo laiku daudz kas ir mainījies pašos pamatos. tagad ir labāk.

pavasaris ir atnācis un aizgājis atkal viens pats, tā arī nevienu nepamodinājis. tikai decembri ir nomainījis novembris.
Tags: ,
 
 
( Post a new comment )
Galma Āksts[info]torch on June 15th, 2010 - 02:24 am
ai cik patiesi. un aktuāli
(Reply) (Thread) (Link)
zane[info]lidot on June 15th, 2010 - 02:27 am
moš Tev vēl nav par vēlu. :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Galma Āksts[info]torch on June 15th, 2010 - 02:28 am
tev nāk komenti uz epastu?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
zane[info]lidot on June 15th, 2010 - 02:29 am
jā.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]falling on June 15th, 2010 - 11:46 am
zini, es reizēm nesaprotu, kā šķiroties pēkšņi var pārmest no sērijas "es tev brokastis gultā pienesu, bet tu neko!" protams, ja tā kārtīgi saplēšanas, tad visādu brīnumi lien ārā, bet tad jau tāpat apstājas un atvainojas. abi.

un zini, man liekas, ka pateikt paldies vai atvainoties nekad nav par vēlu.
(Reply) (Thread) (Link)
Galma Āksts[info]torch on June 15th, 2010 - 12:04 pm
strīdos parasti daudz kas racionāls tiek atstāts maliņā. blefs un aizvainojumi dominē.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]falling on June 15th, 2010 - 01:03 pm
tāpēc es izvairos strīdēties. man kaut kā galva tā iekārtota, ka es visu ko atceros.
(Reply) (Parent) (Link)
zane[info]lidot on June 15th, 2010 - 12:47 pm
nav mans gadījums, jo ne par tēmu pārmetumu no manas puses īsti nebija, tikai viens racionāls iemesls. toties uz tā rēķina, ka es biju tā ļaunā, kas ierosināja beigas, man gan nācās šo to jauku paklausīties. :)
bet screw it - tas bija sen un vairs nav aktuāli. arī cilvēks pa šo laiku mainījies līdz nepazīšanai un nevienam no mums nav vajadzības cilāt pagātni.

ā, starp citu, es tikko rakstot atcerējos vienu senāku gadījumu, kad gaišākas nākotnes vārdā es biju tā, kas atvainojās savai pirmajai mīlai, kaut arī lielais hārtbreiks bija man un lielas, publiskas lamas gāzās pār manu galvu. beigās drausmīgi nožēloju, ka tādam āpsim atvainojos par neko, jutos ne tikai nelaimīga, bet arī pazemota. and THAT was painful.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]falling on June 15th, 2010 - 01:06 pm
nē, nē. tas bija nepareizi. tas, kurš ir sāpinājis, tam ir jāatvainojas. un man vienmēr ir tāds uzskats, ka, pat ja pagājuši daudzi gadi, tas atvainošanās "nodošanas - pieņemšanas" akts vienalga ir ļoti svarīgs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
zane[info]lidot on June 15th, 2010 - 01:10 pm
nu, īstenībā es tos savus paldies visu laiku nēsāju līdzi, bet vēl nekad nav gadījies satikt to cilvēku puslīdz pieņemamā reibumā, nemaz nerunājot par būšanu skaidrā.
ja nu kādreiz palaimēsies, noteikti pateikšu. vēstuli rakstīt liekas kaut kā dumji. man vispār nepatīk par svarīgām lietām runāt pastarpināti - pa telefonu, caur internetu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]falling on June 15th, 2010 - 01:26 pm
nu, lai tev veicas anyway.
(Reply) (Parent) (Link)