nav mans gadījums, jo ne par tēmu pārmetumu no manas puses īsti nebija, tikai viens racionāls iemesls. toties uz tā rēķina, ka es biju tā ļaunā, kas ierosināja beigas, man gan nācās šo to jauku paklausīties. :)
bet screw it - tas bija sen un vairs nav aktuāli. arī cilvēks pa šo laiku mainījies līdz nepazīšanai un nevienam no mums nav vajadzības cilāt pagātni.

ā, starp citu, es tikko rakstot atcerējos vienu senāku gadījumu, kad gaišākas nākotnes vārdā es biju tā, kas atvainojās savai pirmajai mīlai, kaut arī lielais hārtbreiks bija man un lielas, publiskas lamas gāzās pār manu galvu. beigās drausmīgi nožēloju, ka tādam āpsim atvainojos par neko, jutos ne tikai nelaimīga, bet arī pazemota. and THAT was painful.