16 March 2024 @ 10:32 am
 
Atcerēsimies, kā kovida panikas cēlāju pēdējais salmiņš bija biedēšana ar ilgo kovidu.

Tagad pat The Guardian publicē rakstu, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas vai smagas saaukstēšanās.
 
 
15 March 2024 @ 07:22 pm
 
i miss something i never had
 
 
15 March 2024 @ 03:55 pm
 
sadūru pirkstu, plūcot apelsīnus.
 
 
14 March 2024 @ 02:46 pm
 
uzkāpu sauļoties kalnos. akmeņi karsti kā pirtī.
 
 
13 March 2024 @ 05:57 pm
 
Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams.
 
 
13 March 2024 @ 01:19 pm
 
apgūlos pie upes pasauļoties, bet jau pirmais garāmgājējs satraucās, vai neesmu mirusi.
 
 
13 March 2024 @ 11:54 am
Ukrainas kara centrālā problēma  
Ukrainas kara centrālā problēma ir tā, ka Ukrainai, lai uzvarētu, vajag vairāk bruņojuma nekā Krievijai.

Ja rietumi nenodrošina šādu bruņojuma līmeni, tad Ukraina nevar uzvarēt. Tur nevar nekādi izbraukt uz cerību vai varonību vai aizbildinājumiem, ka rietumi ir daudz devuši un pārējais ir pašas Ukrainas uzdevums.

Ja Pāvests iesaka ukraiņiem pacelt balto karogu, tad tikai tāpēc, ka rietumi nav nodrošinājuši, ka Ukrainai ir pietiekami daudz bruņojuma. Šeit nav jēgas kritizēt Pāvestu, jo vainīgi šajā ir paši rietumi.

Ja nav pilnīgi nekādu cerību, ka rietumi šādu bruņojuma līmeni, kas pārsniedz Krievijas līmeni, piegādās, tad Ukrainai var būt saprātīgāk noslēgt ar Krieviju neizšķirtu, lai pārtrauktu cilvēku upurus.

Jo bruņojuma daudzums ir centrālā problēma, kuru nekādi nav iespējams apiet.

Lai dotu aptuvenu ieskatu, cik lielai ir jābūt palīdzībai:

Krievija katru dienu tērē karam aptuveni 400 miljonus dolāru pretstatā Bidens ir parakstījis par steidzamu militāro palīdzību Ukrainai 300 miljonu dolāru apjomā.
 
 
13 March 2024 @ 09:56 am
profesionālisms  
Iespējams, ka profesionāli kādā jomā visvairāk atšķir no citiem nevis uzkrāto zināšanu daudzums, bet tieši spēja saprast centrālo problēmu. Mūsdienās zināšanas var viegli atrast, ir vikipēdija, internets, google, ChatGPT utt. Bet izpratne, kāpēc tieši centrālā problēma ir problēma, ne vienmēr ir apjaušama.

Klasisks piemērs ir ar AES un no saules/vēja iegūtā elektrība. Elektropiegādei ir svarīga nepārtrauktība. Saule/vējš ir statistiski neparedzami. Dažreiz vējš nepūš dienu – labi, divkāršojam jaudas un uzkrājam rezervi dienai. Retāk, bet citreiz nav vēja divas dienas – labi, trīskāršojam jaudas un turpinām. Bet kaut retāk, bet vējš nepūš četras dienas ... Grozies kā gribi, ir vajadzīga kāda bāzes jauda, kas nav atkarīga no vēja kaprīzēm. Šī problēma ir zināma jau sen un tā nekur nav izzudusi šodien. Visas diskusijas par AES pretstatā saules/vēja enerģijai, kas neņem vērā šo centrālo problēmu, nav diez ko palīdzošas.

Cits piemērs bija kovida pandēmija. Centrālā problēma bija tā, ka ar kovidu nāksies izslimot visiem, bet bērniem, jauniešiem riski ir nebūtiski, savukārt senioriem tie ir nopietni. Bija visādi mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu – cerības uz to, ka izdosies izvairīties no kovida izplatības utt., kas tikai nodarīja vēl lielāku kaitējumu. Vakcīnas, kas bija foršas, jo samazināja senioriem risku par 80-90%, bet tomēr neatcēla šo centrālo problēmu. Mēs nevaram izvairīties no šīs problēmas tikai tāpēc, ka mums tā nepatīk.

Vakcīnu mandāti bija viens no šādiem neveiksmīgiem mēģinājumiem izvairīties no šīs centrālās problēmas. Centrālā problēma ar vakcīnu mandātiem ir tā, ka tie ir pretrunā tam, ka medicīniskas intervences ir brīvprātīga lieta un mandāti pārkāpj cilvēktiesības. Bija mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu, pamatojot ar vakcīnu efektivitāti un kaitējuma novēršanu, bet mēs zinām, cik ļoti tas izgāzās. Pat ja vakcīna būtu superefektīva, tas neatceltu centrālo problēmu par izvēles brīvību piekrist medicīniskām procedūrām.

-----------------------------

Atgriežoties pie sākumā izteiktās domas – nespeciālisti bieži neuztver centrālās problēmas nozīmīgumu. Daudzi diskusijās par vakcīnu mandātiem atmet – nu tā jau tikai ētika, kas tur liels? Uz jautājums, vai viņiem ētika vispār nav svarīga vai tas ir tikai medicīnā, parasti atbilde netiek sniegta. Šie paši cilvēki būtu ļoti dusmīgi, ja ārsts publiski, bez viņu piekrišanas atklātu viņu sensitīvos medicīnas datus. Arī tā ir tikai ētika un kas tur liels?

Ētika var būt svarīgāka par tehnoloģisko progresu, jo bez ētikas tehnoloģijas var izmantot, lai darītu ļaunas lietas. Mēs nepriecājamies par Krievijas armijas tehnoloģisko pārākumu, jo viņi ar to vairo ļaunumu. Bet ja mums ir stingra ētika, tad tehnoloģijas mums palīdz sasniegt labos mērķus. Ētika ir svarīga jebkurā nozarē, un profesionālis ir tas, kurš saprot, kā tieši tā ir svarīga.
 
 
13 March 2024 @ 12:00 pm
 
yea, Hollywood is shit, but do ya really wanna move to Riga, Johnny? ya, I guessed so. ya ya, you don't!
 
 
skan:: Godspeed You! Black Emperor - Sleep
 
 
12 March 2024 @ 07:04 pm
 
sun was falling, bells were ringing, i was loved
 
 
11 March 2024 @ 06:39 pm
 
Man patīk Skots Aleksandrs, jo viņš ir spējis radīt labu kopienu, kurā var diskutēt par dažādām lietām – gan zinātniskām, gan morāles jautājumiem un visu pārējo. Viņš ir atradis to pareizo moderēšanas līdzsvaru, kurā tiek izmesti tie, kas traucē diskusijās ar personīgiem uzbraucieniem, un vienlaicīgi atļauts izteikt vistrakākās, sabiedrībā neatbalstītās idejas.

Es dažreiz esmu pārāk autistisks un varu pateikt kaut ko reāli kaitinošu – piemēram, ka Amazones mūžameži nav planētas plaušas (jo nesaražo papildu skābekli). Tas ir domāts, lai lasītāji iedziļinātos, paši paskatītos datus un secinātu, ka tā patiešām ir. Bet cibā protams, vienmēr būs kādi, kuri to negribēs darīt, bet tikai nolamās mani. Tas ļoti traucē diskusijām. Cita lieta ir SSC, kur šādi lamātāji tiek uzreiz nobanoti un Skots Aleksandrs ir nobanojis vairākus, kuri mani ir nolamājuši. Pašam jau grūti banot, jo ir interešu konflikts, tāpēc tas būtu jādara kādam citam. Tas ir grūts un nepateicīgs darbs, tāpēc šādu kopienu ir maz.

Viena no SSC nesen lasītajām būtiskajām analīzēm ir par Ukrainas karu, kur Ukrainas uzvarai tiek dots mazāk par 20% iespēju. Protams, 20% nav nekas, visādi var beigās būt, bet būtībā tas arī nozīmē, ka cerēt uz Ukrainas uzvaru nav īsti jēgas. Es nesaku, ka piekrītu šai analīzei vai ka tā man patiktu, bet es reāli nespēju atrast tajā kļūdas. Arī līdz šim notikumi ir risinājušies diezgan precīzi saskaņā ar šo analīzi.

Lūk, tā ir lieta par realitāti, par kuru būtu grūti atklāti diskutēt jebkur citur. Cilvēki grib emocionāli dzīvot savu vēlmju pilīs, nevis realitātē. Visdrīzāk Ukrainai nāksies padoties un noslēgt ar Krieviju izlīgumu un atdot pašreiz okupētās teritorijas. To ir sapratis arī Romas Pāvests, un lai gan viņš par to ir komunicējis pārāk nesaprātīgi, viņš visdrīzāk tikai grib pārtraukt turpmāko asinsizliešanu. Tas ir morāli pareizi, un to nevar tik vienkārši nosodīt.

Bet nosodīt mēs visi esam gatavi. LV prezidents uzrakstīja tvītu ar lielu patosu, ka ļaunumam nedrīkst padoties un ka Pāvests ir zaudējis morālo gaismu. Ironiski šajā ir tas, ka prezidents nav pat nosodījis mangāna rūdas eksportu uz Krieviju. Kā secināts iepriekš minētajā analīzē Ukraina zaudēs tāpēc, ka rietumi nesniegs pietiekamu militāru palīdzību Ukrainai. Iebildumi, ka rietumi ir daudz devuši tomēr nepalīdzēs, jo Ukraina ir saņēmusi mazāk nekā tas būtu pieticis uzvarai. Atceraties, ka es jau pašā kara sākumā aicināju dod Ukrainai iznīcinātājus? Ja tos iedeva 2 gadus par vēlu, tad tas vairs nedod tik lielu efektu, jo Ukrainas armija šajos 2 gados ir novājināta.

Mēs Ukrainas zaudējumā nevaram vainot Romas Pāvestu. Tajā ir jāvaino tieši rietumu valstis. Es to saku kā stingrs rietumu kultūras aizstāvis. Mēs nedarījām pietiekami, lai cīnītos pret ļaunumu. Tā ir realitāte un tā ir jāpieņem.

Mūsu vecāki bija spiesti pieņemt padomju sistēmu, jo kad Latviju okupēja, viņi bija mazi bērni, no kuriem nevar prasīt cīņu pret ļaunumu. Viņi dzīvoja padomju laikos cik nu vien labi to spēja – mācījās, strādāja, precējās, cēla mājas, audzināja bērnus utt. To pašu darīs ukraiņi okupētajās teritorijās. Tā ir realitātes pieņemšana nevis fantazēšana par labā uzvaru pār ļauno.
 
 
10 March 2024 @ 09:15 pm
 
Pirms vairāk nekā diviem gadiem mani pārsteidza, ka Latvijā ir daudz automašīnu ar RU numuriem: http://klab.lv/users/extranjero/301443.html

Tagad Latvijā vairs tādas nemanīju.

Stāsts bija par to, ka direktīva, kas noteica, ka Eiropas Savienībā nedrīkst iebraukt auto ar RU numuriem, bija jau pieņemta, bet kaut kā daudzas valsts, ieskaitot, Latviju to neņēma vērā. Tad parādījās ziņas, ka Vācija ir sākusi konfiscēt šādus auto. Par to daudzi smējās un teica, ka tiesās Vācija zaudēs. Bet tā nenotika, jo EP atsūtīja skaidrojumu, ka direktīva patiešām attiecas arī uz tūristiem, kas grib iebraukt ar auto no Krievijas (praksē tas nozīmē ar RU numuriem).

Tikai pēc tam valdība sarosījās un lēnām nolēma, ka auto ar Krievijas numuriem vairs nedrīkstēs iebraukt.

Tagad ir skandāls par mangāna rūdas importu Krievijā, kas veikts caur Latvijas ostām un dzelzceļu.

Arī man nav skaidrs, kāpēc tā. Redzēju dokumentus, kur teikts, ka mangāna dioksīds ir pakļauts sankcijām. Mangāna rūda ir faktiski mangāna dioksīds ar piemaisījumiem. Varbūt ES direktīvas arī šoreiz ir domātas pietiekami plaši, ietverot arī mangāna rūdu? Nezinu, bet centīgie latvieši, kas parasti interpretē ES direktīvas iespējami plašākā veidā, šoreiz cenšas no tām izvairīties un tirgosies ar Krieviju līdz pēdējam.
 
 
10 March 2024 @ 09:27 am
krievisko ielu pārdēvēšana Rīgā ir notikusi  
Sākumā Progresīvie Rīgas domē balsoja pret ielu pārdēvēšanu (atturējās, jo cerēja lavierēt starp latviešu un krievu vēlētājiem), bet laikam saprata, ka tas padara viņus par prokrieviskiem, galējā balsojumā tomēr balsoja par. Tūlīt tviterī Iļja, bijušais Pro, viņus stingri nosodīja par šo balsojumu.

Es personīgi vispār nesaprotu, kāpēc kādam būtu ielu nosaukuma maiņa jāuztver tik smagi. Tas ir tikai ielas nosaukums, adreses daļa, ka būtībā ir vienalga, galvenais, lai pastnieks var pastu piegādāt un ceļotājs atrast vajadzīgo namu. Bet patīkams sīkums, ja nosaukumi vairs neasociējas ar agresiju.

Atcerēsimies, ka cibā ir daudz tādu, kuri uzskata, ka latviskas vides izveidošana Rīgā ir tikai stulbas populistiskas ākstības:
http://klab.lv/users/krii/2459429.html
 
 
05 March 2024 @ 07:12 pm
 
šodien bija brīnišķīgi dziedējošs brīdis, puiši džemperos meta ledu pret ledu, tas skaļi šķīda uz visām pusēm žilbinošā gaismā. tu te esi tikai mazliet. entropijai, pelniem un gruvešiem pa vidu.
tad mazliet peldēju un mirkli pasauļojos.