06 April 2026 @ 06:03 pm
 
Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".
 
 
02 April 2026 @ 07:58 pm
 
VID pieblīvētās tabuliņas un ciparu virknes atslēdz manas smadzenes un ieslēdz totālu izmisumu. es skatos uz to visu kā svešvalodu, citplanētu, un es nezinu, kur lai to valodu iemācās, un es arī TIK ļoti negribu! es jūtu fizisku pretestību, man tas šķiet nepareizi un pretīgi. to vajadzēja mācīt skolā. paldies mammai, kura manu izmisuma smieklu pavadīta spēj tur kaut ko ieraudzīt un uztvert un man palīdzēt.

es nemāku gulēt. aizmiegu tādā pozā, ka divas dienas nevaru bez kunkstiem vairs pagriezt galvu. pie vainas gan laikam ir pārāk plānais spilvens. es gribu senās ēģiptes koka spilvenu, galvas novietni. kam lai pasūta? kaut ko šādu.

sapnī ar M un P bijām kādā pagrabā ar koka grīdu. telpas vidū grīda bija uzplēsta, un tajā bija kanalizācijas lūka. P teica, ka zem lūkas ir elle, un ka mēs varot parunāties ar pašu nelabo, ja noceļam vāku. nocēlām vāku un runājām ar sātanu. sākumā viņš atbildēja baisā dēmonu valodā, bet pēc tam pārgāja uz valodu, ko es sapnī sapratu, bet kas nebija ne latviešu, ne angļu, bet izklausījās baisa tāpat. balss tāda, kādu iztēlojos dievu balsis – pamatīga, dziļa, doba, ar atbalsi, drusku tāda graudaina, smilšaina, it kā viņa balss saites būtu no akmens, it kā tur basā runātu tektoniskās plātnes. līdz ar katru izteikto vārdu no atveres iznāca tāds kā elles karstums vai sātana elpa, un versme sašķobīja gaisu, viss caur to uzlūkotais izliecās un vibrēja. neatceros, ko mēs vaicājām un ko mums atbildēja, bet tas bija ārprātīgi baisi un mazliet vilinoši vienlaikus. mēs nevarējām saņemties ielūkoties caurumā. no malas lūkojoties šķita, ka tur ir mēma, matēta, bezgalīga tumsa, kura mūs sevī ieraus, ja lūkosimies ne no malas, bet aci pret aci. un ja nu tas, ar ko mēs runājām, arī bija visa šī bezgalīgā tumsa?

 
 
31 March 2026 @ 10:36 pm
 
Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.

Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
 
 
31 March 2026 @ 09:44 pm
***  
Globāla politika.

Tā pat kā lidostās notiek drošības teātris, globālajā politikā ir sava izrāde. Izrāde ne pavisam nav no tām parastājām, kur ir scenārijs, sava scenogrāfija un aktieri. Te ir kaut kas pavisam cits. Mums ir realitāte un mums ir teātris, nu tā ludziņa, ko skatāmies. Realitāte jau ir galīgi noplukusi, bet ekrānā mēs visu varam uzfrišināt. Varam citu rāmīti, citu virsrakstu, vai pat netfliks sērijas uztaisīt, bet tas jau nemaina patiesību. Bet patiesību neviens taču negrib ne redzēt, ne dzirdēt. Tas tā pat kā skatīties uz nāvi, saviem vēmekļiem, vai to kā desas taisa.

Bet tad uz ko mēs skatāmies?

Tas ir Slow TV edition of "Civilisation Collapse"


Nafta iet uz beigām, to nosauksim par Konflikts Vidējos Austrumos,

Mēslojums beidzas, tas būs Ekonomikas un Tirgus Svārstības,

Dzeramais ūdens paliek kā retums, to, ignorējam, tas pāries. Kā var ūdens beigties?

Veikalos vairs nav pārtika, sauksim to par inflāciju.

Ražošanas apjomi sarūk. To sauksim par globālo tirgus īpatnību.

Autoražotāji ir uz bankrota sliekšņa, kredža viņiem un kredža pircējam!

Ir varbūtēji nākotnes protesti un sacelšanās, investējam dronu ražošanā!


Uz mūsu lieveņa viss ir pavasarīgi un saulaini. Tas gan, izbaudām! Raklāmas pauze.
 
 
skan:: Talking Heads - Nothing But Flowers