zini, es reizēm nesaprotu, kā šķiroties pēkšņi var pārmest no sērijas "es tev brokastis gultā pienesu, bet tu neko!" protams, ja tā kārtīgi saplēšanas, tad visādu brīnumi lien ārā, bet tad jau tāpat apstājas un atvainojas. abi.

un zini, man liekas, ka pateikt paldies vai atvainoties nekad nav par vēlu.