Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

if you spoke to a friend the way you speak to yourself you wouldn't have any friends

bet ir tie daži brīži, kad viss ir, drūmmežs ķiršu ziedu pakājē, siena pļavā ūdens burciņa, kūleņi, kad maziņš pamodās un pastiepa rokas pretī, jāņu nakts, skatoties zvaigznēs, rudens naktis, skatoties zvaigznēs, ziemas naktis, skatoties zvaigznēs, pavasara naktis, skatoties zvaigznēs, rokas.

tev bija taisnība, par visu, kā visu nevar
tev bija taisnība, bet man nešķiet, ka tu par to priecātos, drīzāk skumtu, it kā es tevi būtu pievīlusi. bet man vienkārši nebija taisnība. es kļūdījos. piedod.

tu te esi tikai mazliet
tikai pa vasaru puķes liet

Latviešu valodā vārds "cirslītis" ar nozīmi "cilvēks, kas nolohojas" ir radies šeit, Cibā, vai kaut kur pastāvējis jau iepriekš?

Un es pareizi saprotu, ka etimoloģija varētu būt saistīta ar to, ka dzīvnieciņš cirslītis angliski ir "shrew", bet alternatīvā nozīmē šeit ir ironisks pretstats vārdam "shrewd"? Vai arī neko nesaprotu?

Vispār foršs un smiekligs vārds, žēl, ka nav plašāk iegājies kā tāda latviska alternatīva tam pašam "nolohoties" vai "fuckup".

Ir baigā kaudze ar algebras, ģeometrijas un vispār matemātikas grāmatām (skolotāja krājums, pamatā vidusskolām. Ne pašas jaunākās). Varbūt kādam vajag, pirms vedu prom makulatūrā.