scriba librarius
scriba librarius
- 22.7.15 18:16
- te var parakstīties par
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
simamura un citu gudru cilvēku taisno lietu:
http://www.mugurkauls.lv/
-
3 rakstair doma
- viņš bija tik liels, ka es pastāstīšu, ja?
- 17.7.15 00:02
- tātad stāsts ir par besi, kurmi un alni.
bij man besis, vakar, tas ir, aizvakar. liels un nepamatots. visi no manis aizmuka, un man pat nebija, ar ko strīdēties. tā ir baisa zituācija, kad gribas kasīties, bet visi aizmukuši. un tad es visa tāda besīga laistīju dārzu, a tur kurmis, cūka, uzradies, un izcilājis visu, ko vien tāds cūka, tas ir, kurmis var izcilāt. un tad es tai besī sāku laist šim alās daudz ļoti auksta ūdens. aiz tīras riebeklības. stāvēju un pati tīksminājos, cik esmu ļauna. vienubrīd ap vienu pieūdeņoto atveri zeme sāka cilāties, no pazemes skanēja bļaķ, bļaķ skaidrā kurmju valodā, es pat aizskrēju pēc spaiņa un lāpstas, bet tad viss palika kluss. un slapjš. ar visu to ņemtni un citiem apstākļiem paskriet neaizgāju. a man besīgai nepaskriet, tas, ziniet, galīgi nav pareizi.
no rīta, pareizāk, tai laikā, kad mostos, izrādījās, ka besis dubultojies un dubultojušies arī kurmju rakumi. un tā viņi visu dienu vairojās. līdz uznāca baigais pērkons, un nokrita mākonis, un manā vietā pielēja visu, ij dobes, ij rakumus. un es klusībā ļauni smīkņāju, ka kurmim, cūkam, atkal slapjas samta biksiņas. bet pērkons, pērkons, pērkons, un uz mežu skriet bailīgi. bet vēl bailīgāk turpināt kultivēt besi ar neskriešanu. katrā ziņā iztaisījos uz skriešanu stipri vēlāk nekā parasti, un vēlāk parasti nozīmē visādu dzīvo radību uz trases vai trases malās.
skrienu, skrienu pa to kūpošo, garojošo pēclietus ceļu, un vienā vietā man tā kā liekas, ka saožu kaut ko lielu, teiksim, tādu kā mežonīgu govi. ha. bet nu labi, skrienu tik tālāk. un, kad nu es griežos apkārt un laižu atpakaļ, piepeši no biezajiem brikšņiem stipri nedaudzu metru attālumā metas ārā alnis, pārlēkšo pāri manam skrejceļam un laiž prom pa bērziņiem aizaugušo izcirtumu. liels tāds. un ātrs. bet daudz pieklājīgāks par kurmi. ne lamājās, nekā. un tad es arī nolēmu būt pieklājīga, uz vietas nestāvēt un nemēģināt viņu fočēt, bet godīgi šķērsot viņa pēdas un jozt mājās. ar mazliet paātrinātu pulsu. labi, būsim godīgi, tas bija visai negaidīti un biedējoši, kad šitā masa, šitamais blāķis izmetās ārā no tumšuma. oj.
bet galvenais ir atklājums, ka slapjš kurmis pret besi nepalīdz, bet alnis palīdz. vot.
-
12 rakstair doma
- 12.7.15 16:11
- ak šie tūkstošzīmju teikumi, ak šie vairāktūkstošzīmju teikumi. ak. ir taču pasaulē arī autori, kas raksta īsām strupām frāzēm. tādi, kas ieliek punktu ik pa desmit vai pārdesmit vārdiem. (un ir taču pasaulē tulkotāji, kas viņus pārceļ.) tā laikam ir karma. jā, jā. manai sirdij dārgi ir garteikumnieki.
Marias, es tevi mīlu, bet tomēr ir mazliet jocīgi izlasīt dažas reizes kārtējo teikumu, piekust, nopūsties, saprast, ka vispirms jāaizstaigā uzliet tēju, drusku jāizvingrina sprands un jāizvēlas teikumam piemērots disks. un tad tik un tā pienāk brīdis, kad vajag saņemties un doties kaujā ar teikumu. cīnīties līdz punktam. uhh.
-
2 rakstair doma
- 11.7.15 22:48
- ak tā jūsu (mūsu, nuja, mūsu) galvaspilsēta, kur vīna upes tek siera krastos, kur visas tās muzīkas un ļauži. tas viss ir tik labi un skaisti, bet tik gurdinoši. vakar ij datoru, ij grāmatu atvēru, bet sapratu, ka atsevišķus burtus tā kā pazīstu, bet kopā sasaukt nejaudāju. tā nu vēru atkal visu ciet.
un šodien labi agri steidzu emigrēt šurp, kur salātlapas pland ap ķiršiem, nē, ķirši midžinās pār salātlapām, (šovakar gan nesatiktas) pa skrejceļiem vazājas plankumainas lapsas, bet glāzēs līst tīrs dziļurbuma ūdentiņš.
pa mežu paskrēju, ķiršus un salātlapas saēdos, ūdentiņu uzdzēru, un, ko tu neteiksi, burtus atkal kopā varu sasaukt. ļoti labi.
tagad sēdēs kādas dienas te, līdz atkal pārņems ilgas pēc vīna upēm siera krastos, muzīkām un cilvēkiem.
-
0 rakstair doma
- 9.7.15 01:34
- mīļais CD, ļauj/liec man, lūdzu, atgriezties tai straumē, tai strāvā un peldēt, un plūst, un būt. met mani tur iekšā.
-
2 rakstair doma
- 6.7.15 15:23
- es protestēju! parādiet, kur ir tā poga, kas jānospiež, lai ieslēgtu siltumu atpakaļ.
-
1 rakstair doma
- 5.7.15 12:32
- vombatējam, vombatojamies, vombatiņājamies.
labi būt sagājušam vombatiņā.
-
0 rakstair doma
- 1.7.15 13:43
- davaj es palielīšos. ap pilnmēnesi drīkst.
es tak esmu viena varena skrejvabole. skrejlemurs. jūnijā noskrieti 116 km. jess, man tas, ziniet, ir personīgais rekords.
nē, nu es jau saprotu, ka būtībā tā ir tikai tāda viena ultramaratona distance, bet tomēr, tomēr jūtos kā varena skrejvabole, tas ir, skrejlemurs. vot.
-
3 rakstair doma
- 28.6.15 22:11
- kā man patīk, ka nesalst. un skrienot vispār nu nemaz, nemaz nesalst un tā kā sāk kļūt par karstu.
savu mūžu neesmu bijusi šitā izslāpusi pēc siltuma. dodiet vēl.
un tās piesātināti zilās debesis pa dienu un dzeltenzaļbaltās vēlās tagad. ak.
-
2 rakstair doma
- 18.6.15 15:25
- Sakiet, varbūt kādam pie rokas ir Stīvena Kinga "Mirdzums" laviski? Man nav ne jausmas, cik lielā mērā grāmata sakrīt ar filmu (neesmu lasījusi), bet filmā ir brīdis, kad atklājas, ka Torenss/Nikolsons, romānu rakstot, visu laiku ir atkārtojis tikai vienu teikumu: "All work and no play makes Jack a dull boy". Kā šis sakāmvārds izskatās latviešu tulkojumā?
Vai arī, ja pastāv kāds labs filmas tulkojums, varbūt kādam ir palicis prātā, kā tas skanēja latviski? A?
UPD. grāmatā frāzes neesot. tagad te pieņem priekšlikumus, kuru stulbo sakāmvārdu uzdot par to, kuru trakais filmas varonis atkārto un atkārto, un atkārto savā manuskriptā.
-
12 rakstair doma
- 16.6.15 23:31
- pašuzliktais mājas arests taču ir domāts tikai tam, lai no tā izlauztos brīvē, vai ne? - dumi mirkšķinot acis, pats sev jautā lemurs, viss tāds laimīgs atgriezies ieslodzījuma vietā pie datora.
-
3 rakstair doma
- 14.6.15 14:41
- pāris siltu dienu, un visa ciba pilna laimes piesātinātu ierakstu. siltums, smaržas un baltvīns aumaļām plūst no pēdējo dienu cibas. un nu tas atkal ir cauri. aizvēru siltumnīcu, uzvilku kreklu, skatos, klausos, kā līst.
īsti nepaspēju atsilt. nepaspēju izlobīties.
-
1 rakstair doma
- 6.6.15 01:31
- geduld geduld geduld
-
0 rakstair doma
- 21.5.15 23:10
- zemesvēži atkal dzer groku [(c) unpy]. toties kas par asu mēnesi! acis var sagriezt skatoties.
-
0 rakstair doma
- 20.5.15 23:03
- ziņoju: zemesvēži ir ieslēguši atpakaļ tirkšķi. (vakarvakarā un aizvakarvakarā bija klusums.) kas nozīmē, nē, kas ļauj cerēt, ka zaļais novembris tūdaliņ pārveidosies par kādu citu mēnesi. tie rijīgie velli ar saviem badīgajiem knābjiem un līkajām kājelēm droši vien to jūt.
-
3 rakstair doma